Ogres muzejs krājumā iegūst trīs mākslinieka J. Liepiņa darbus
Šonedēļ Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumā iegūti trīs kādreizējā madlienieša , mākslinieka Jāņa
Liepiņa darbi – „Ogres upe pie Dzērves tilta” (kartons, eļļa), „Akts” (grafika) un „Ziema” (grafika). Visus šos
darbus mākslinieks radījis 1968.gadā un līdz šim tie glabājušies pie Jāņa Liepiņa brālēna – metālmākslinieka
Ojāra Liepiņa.
O.Liepiņš un D.Vegnere
Savulaik abi brālēni ļoti daudz darbojušies kopā, iedvesmojot un atbalstot viens otru. Tāpēc tīri
likumsakarīgi daudzi no Jāņa Liepiņa darbiem, gan viņa dzīves laikā, gan pēc viņa nāves nokļuva brālēna
Ojāra īpašumā. Vēlāk, novērtējot darbu nozīmīgumu, Ojārs Liepiņš sāka sadarbību ar Ogres Vēstures un
mākslas muzeju un pateicoties tieši viņam, šobrīd muzeja krājumā ir nozīmīgs skaits Jāņa Liepiņa darbu.
Jānis Liepiņš dzimis 1930. gada 20. augustā Rīgas apriņķa Madlienas pagastā zemnieku ģimenē. Dienesta
laikā Ukrainā viņš absolvē Harkovas mākslas skolu un neilgi pēc tam Madlienā , tēva mājās „Bebrukalnos”,
sarīko savu pirmo personālizstādi.
Ojārs Liepiņš Ieguvums
Jānis Liepiņš ir viens no pirmajiem māksliniekiem Latvijā, kas radīja reklāmas uz transporta līdzekļiem.
Strādājot Rīgas tramvaju un trolejbusu pārvaldē par mākslinieku, Jānis Liepiņš uz tramvaju vagoniem
uzzīmēja reklāmas uzrakstus „TTT – Tramvaju Trolejbusu Trests” un „TTT BASKETBOLS”, atgādinot par TTT
sieviešu basketbola komandas tā laika lielajiem panākumiem.
Jānis Liepiņš darinājis vairāk kā 600 grāmatzīmes (Ex libris). Viņš veidojis arī grāmatzīmi sanatorijai
„Saulstari” Ogrē , kuras klišeja glabājas Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumā.
No 1980. gada līdz 1986. gadam Jānis Liepiņš bija izstāžu zāles „Latvija” direktors. Viņa darbi bijuši izstādīti
vairākās personālizstādēs dažādās Latvijas pilsētās.
J.Liepiņš
Mākslinieks Jānis Liepiņš miris 1991. gada 20. septembrī un apbedīts Madlienas kapos.
Pielikumā:
N2 Ojārs Liepiņš savā Rīgas dzīvoklī stāsta par J.Liepiņa gleznu Ogres Vēstures un mākslas muzeja izstāžu
kuratorei Dagnijai Vegnerei
Gunta Šmidre,
Ogres Vēstures un mākslas muzeja