Muzeja krājumu bagātina padomju laika lelles
Pavisam nesen Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājums papildinājies ar nozīmīgām padomju laiku liecībām. Ogrēniete Kristīna Apine ( agrāk- Lielbriede) muzejam uzdāvinājusi savas bērnības rotaļu draudzenes – 4 lelles, kā arī gumijas vistiņu un Maskavas olimpisko spēļu talismanu - lācīti. Apbrīnojami ir tas, ka visas šīs 40 gadus senās rotaļietas šobrīd izskatās gluži kā no veikala plaukta nākušas.
Kristīna Apine: „Bērnībā man bija ļoti daudz mantu – gan mīkstās rotaļlietas, gan dažādas lelles. Tētis strādāja slavenajā veikalā „Sakta” Rīgā par galveno inženieri un šī darbavieta padomju laikos, protams, skaitījās ļoti laba. Man bija arī no viņa ārzemju komandējumiem atvestās lelles. Es atceros, ka vecāki vienmēr man mācīja izturēties ar mīlestību pret savām lellēm. Manā rīcībā nekad nebija visas rotaļlietas, kas man piederēja - vecāki izpētīja, kuras mantas man mīļākas, tās atstāja, bet pārējās salika sekcijas antresolā. Pēc pusgada tās atkal izņēma un man tās likās kā jaunas.”
Trijām no K.Apines muzeja dāvinātajām lellēm ir joprojām oriģinālais apģērbs . Taču Kristīna stāsta, ka viņai ļoti paticis savām lellēm darināt tērpus pašai. Vecmāmiņa – Vilhelmīne Magazniece (agrāk- Villeruša bijusi liela rokdarbniece un daudzas savas prasmes iemācījusi arī Kristīnei. Padomju (tagad – Mālkalnes) prospekta dzīvoklī, kur dzīvoja Lielbriežu ģimene, grāmatu plauktā atradies paprāvs „Atpūtas” žurnālu arsenāls. Mazā Kristīna bija kā apburta ar tur ieraudzītajiem tērpu modeļiem – skaistiem un sievišķīgiem. Vēlāk daudzas Kristīnes lelles tika ietērptas 20.gadsimta 20.-30. gadu tērpos.
Lai arī Kristīnas Apines muzeja krājumā nodotās lelles ir perfekti saglabātas, viņa atzīst, ka ar tām spēlējusies no visas sirds – gluži kā bērni - , arī viņas lelles slimojušas, gribējušas būt skaistas. Tādēļ dažai no viņām nogriezti mati, citai - vēnā iedurta lielā stikla šprice vai uzlīmēti plāksteri, bet gandrīz visas lelles pabijušas vannā- viņām mazgāti mati un tajos ietīti mammas Ināras metāla rullīši ar gumiju. Kristīna nosmej, ka daži „mīlestības upuri” tomēr bijuši un šīs rotaļlietu dzīve apstājusiesi tālajos padomju laikos.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs pateicas ogrēnietei Kristīnei Apinei par dāvinājumu.
Šis ir laiks, kad daudzas padomju laika liecības ir izmestas, aizgājušas nebūtībā. Savukārt citas, atradušas ceļu līdz saglabāšanai, pazaudējušas stāstu par to lietotāju. Muzeja krājumu priekšmetu vislielākā pievienotā vērtība pastāv stāstos, liecībās – tieši tie visprecīzāk uzbur saikni ar konkrēto laikmetu, stāsta mums par sadzīvi, tā laika ikdienu, cilvēkiem un viņu dzīvi.
N.Miķelsona foto