Zilajos kalnos aizvadīts Juglas kauju 100.gadadienas atceres pasākums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pasākums sākās ar trīs kilometru garu pārgājienu. Skolēni devās no savām skolām uz Dubkalnu ūdenskrātuvi, kur notika svinīga ceremonija. To atklāja Ikšķiles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. Viņš uzsvēra, cik liela vērtība ir cilvēku vienotībai, kopīgām idejām un darbiem. Šāda vienotības un kopības sajūta arī bija to karavīru sirdīs, kuri cīnījās kaujās par savu valsti pirms simts gadiem, un izcīnīja mūsu valsts brīvību. I.Trapiņš atgādināja, ka kaujas, kas Ogres, Ikšķiles, Salaspils novada teritorijā notika pirms simts gadiem, latviešu strēlniekiem bija dramatiskas, bet viņu cīņas spars vainagojās ar uzvaru, tika dibināta Latvijas valsts. Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs atminējās Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa teiktos vārdus, ka varu izcīna, to nedod tāpat vien. “Šie viedie vārdi ir pareizi, jo mums ir jāmāk nosargāt savu valsti un novadu, tas ir iespējams, ja mums ir kopīga doma, ideja,” teica I.Trapiņš, un pateicās Zemessardzes 54.Inženiertehniskajam bataljonam un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) par atbalstu pasākuma organizēšanā.

 

Atceres pasākuma dalībniekus uzrunāja E.Helmanis, kurš atklāja, ka Juglas kauju atceres pārgājienu viņš pirmo reizi organizēja pirms deviņiem gadiem un tajā piedalījās ap simts skolēnu, šogad dalībnieku skaits krietni lielāks. “Kas notika pirms simts gadiem? Tādi paši jaunieši, kā jūs, no kuriem daudzi vēl nebija  sasnieguši pilngadību, piedalījās savas valsts brīvības cīņās. Viņi aizstāvēja valsti, kura vēl nebija dzimusi.  Vai mēs tagad esam gatavi kaut ko darīt savas valsts labā? Mums ir dota sava valsts. Ne visām tautām tāda ir. Bieži vien mēs to nenovērtējam. Nenovērtējam arī to, ka mums ir ģimene, tēvs un māte. Tas šķiet dabīgi. Tikai tad, kad kaut kā sāk pietrūkt, to sākam novērtēt. Jaunieši! Mēs esam atnākuši pieminēt tos, kuri ir krituši, lai mums būtu sava valsts. Lai mēs dzīvotu, ietu skolās, mācītos. Es esmu domājis par to, ka viegli ir pamest šo zemi, bet daudzi mūsu senči par šo zemi ir lējuši asinis un atdevuši dārgāko, kas viņiem bijis, - dzīvību. Mums ir pienākums pret viņiem - šo valsti noturēt, kopt,” sacīja Ogres novada domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka ir patīkami sadarboties ar Ikšķiles novadu un strādāt kopā ar I.Trapiņu, ar kuru kopā izveidots Zilo kalnu dabas parks. E Helmanis norādīja, ka arī parks savā ziņā varētu simbolizēt valsti, jo tas tiek kopts un attīstīts kopā abiem novadiem un tajā nepastāv robežas, kur sākas Ogres vai Ikšķiles novads. Priekšsēdētājs jauniešiem vēlēja radoši un patīkami pavadīt laiku un katram aizdomāties, cik liela dāvana mums katram ir sava valsts, Latvija, ko nedrīkstam pazaudēt.

 

Zemessardzes 54.Inženiertehniskā bataljona komandieris Ainārs Rauza vērsa jauniešu uzmanību uz to, ka karavīri un zemessargi nepārtraukti mācās un pilnveido sevi, to svarīgi darīt jebkuram, kurš vēlas kaut ko sasniegt, viss atkarīgs no katra paša. “Ikviens no jums ir vajadzīgs Latvijai, tikai kopā mēs būsim stipri un Latvija nekad neizzudīs,” uzsvēra A.Rauza.  

 

 

Pasākumā piedalījās arī NATO bataljona pārstāvji. Jauniešus uzrunāja Alehandro - Itālijas kaujas grupas karavīrs. Viņš paskaidroja, ka paplašinātajā klātbūtnes kaujas grupā, kas šobrīd atrodas Latvijā, ir 1200 karavīri no Kanādas, Itālijas, Polijas, Spānijas, Albānijas un Slovēnijas. Viņu uzdevums ir sadarboties ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Sauszemes spēkiem, Mehanizēto kājinieku brigādi un nodrošināt Latvijas suverēno mieru un labklājību. Alehandro aicināja jauniešus iepazīties ar militāro tehniku.

 

Pēc svinīgās pasākuma atklāšanas skolēni devās izbaudīt sagatavotās aktivitātes. Bija iespēja veikt dažādus praktiskus veiklības un atjautības uzdevumus, iepazīties ar NBS Militārās policijas, Rekrutēšanas un atlases centra, kā arī Kanādas vadītās kaujas grupas Latvijā militāro tehniku un ekipējumu. Skolēniem bija iespēja apskatīt Zemessardzes 54.Inženiertehniskā bataljona ieročus un ekipējumu, iepazīties ar Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas darbu, pārbaudīt savu veiklību militarizētas šķēršļu joslas stafetē, izbraukt ar kāpurķēžu transportieri “BE 206”. Pasākumā piedalījās arī sniega suņi, kurus varēja pabarot un ar tiem nofotografēties. Muzikālu priekšnesumu sniedza vīru kopa “Vilki”. Pasākums noslēdzās ar iespaidīgiem Gaisa spēku helikoptera “Mi-17” glābšanas operācijas paraugdemonstrējumiem.

 

 

Ogres 1. vidusskola 6.d klases skolnieces Alise un Sanita atklāj, ka šādā pārgājienā devās pirmo reizi, arī par Juglas kaujām šodien dzirdējušas pirmo reizi. Visvairāk meitenēm patikuši haskiji.

 

 

Arī Jaunogres vidusskolas 9.klases skolnieks Ričards šādā pārgājienā devies pirmo reizi, lielu interesi radījusi militārā tehnika un aprīkojums, pasākuma laikā Ričards cer izbraukt arī ar kāpurķēžu transportieri. Šodien uzzinājis par vēsturiskajām Juglas kaujām. “Man šis pasākums ļoti patika, ja notiks nākamgad, noteikti piedalīšos,” ir pārliecināts jaunietis.

 

Ogres 1. vidusskolas 10.a klases skolnieki Rūdis, Erlands un Haralds ne vien devās pārgājienā un izbaudīja sagatavotās aktivitātes, bet arī paši bija tiesneši vienā no uzdevumiem. Jaunieši uzskata, ka šādā pasākumā būtu jāpiedalās vecāko klašu skolēniem, jo mazākie daudzus uzdevumus veikuši nenopietni un bez intereses. “Šāds pasākums ir vajadzīgs. Tā skolēniem ir atkāpe no skolas, tas notiek svaigā gaisā, turklāt ir iespēja iepazīties ar armijas dzīvi. Atjautības un veiklības uzdevumi veicināja “domāšanu ārpus kastes”, jo neviens viņiem priekšā neteica, kā uzdevums veicams, pašiem bija jāatrisina,” spriež jaunieši, kuri par Juglas kaujām iepriekš informāciju bija guvuši vēstures stundās.

 

Ogres 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Irēna Pupčenoka atklāj, ka skolēni par Juglas kaujām uzzina vēstures stundās. Pagājušajā gadā Juglas kauju piemiņas pārgājienā devušies skolas 6.klases skolēni, kuri pēc tā rakstījuši pārdomas. Tajās skolēni pauduši izbrīnu par to, ka kaujas notikušas pirms tik daudziem gadiem, bet viņiem bijusi iespēja atrasties tik tuvu kauju reālajām vietām, vairāk izprotot, kur tās notika un kā tās notika. Par šiem notikumiem šodien vedinot domāt arī militārā tehnika, karavīri, patriotiskās dziesmas. I.Pupčenoka norāda, ka patriotisku izjūtu stiprināšanā un patriotiskā audzināšanā liela nozīme ir ne tikai skolas vai pašvaldības organizētiem pasākumiem, bet arī tradīcijām un ieradumiem katrā ģimenē.

 

Ogres un Ikšķiles novada pašvaldības aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa „Zilie kalni” attīstības aģentūra” direktore Ieva Kraukle atklāj, ka šī pasākuma mērķis ir izkopt skolēnu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzināt Juglas kauju vēsturi, izrādīt cieņu karavīriem, kuri cīnījās par Latviju, kā arī iepazīstināt skolēnus ar NBS tehniku un ekipējumu.

 

Pasākumu organizēja Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldības, biedrība “Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola” un “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra.

Ogresnovads.lv