Ogre
4 oC

Pirmdiena, 25. novembris

Šodien vārda dienu svin
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne

Meņģelē piemin un godina Sudrabu Edžu

Latviešu rakstnieks un dzejnieks Sudrabu Edžus jeb īstajā vārdā Morics Eduards Zilbers dzimis 1860. gada 11. septembrī Meņģelē, “Siliņu” mājās.

 

Sudrabu Edžus vārds ir saistīts ar Meņģeles vēsturi ne tikai tāpēc, ka šeit ir viņa dzimtās mājas un viņš ir populārā stāsta “Dullais Dauka” autors, bet arī tāpēc, ka viņa tēvs Fricis Zilbers bijis Meņģeles baznīcas ērģelnieks laikā, kad te saimniekoja barons Šēnfogels, kā arī skolotājs Krievskolā.
 
Piemineklis, taka un skatu tornis
Pieminot Sudrabu Edžu, 1984. gadā Meņģeles centrā tika uzstādīts tēlnieka Vilņa Titāna veidotais Sudrabu Edžus piemineklis un 1978. gadā izveidota Dullā Daukas birzs.
 
Uz Taurupes un Meņģeles pagasta robežas Ogres upes senkrastā atrodas rakstnieka bērnības ganu gaitu mājas “Zvaniņi”, pie kurām ozolu un bērzu birzī Tautas dzejnieks Imants Ziedonis ar domubiedriem izveidoja Dullā Daukas taku ar īpašiem akmeņiem, uz viena no kuriem ir uzraksts “Dullais Dauka”. Šeit bijusi Sudrabu Edžus iemīļota atpūtas vieta. Ceļot godā Sudrabu Edžus personību un daiļradi, kā arī turpinot Imanta Ziedoņa aizsāktās aktivitātes šajā apvidū, Ogres novada pašvaldība 2017. gada 12. oktobrī Meņģelē atklāja Dullā Daukas taku un skatu torni, kas turklāt atrodas dabas parka “Ogres ieleja” teritorijā.
 
Muzeja ekspozīcija dzimtas mājās
1985. gadā Meņģeles pagasta „Siliņu” mājas tika izremontētas un tur iekārtota muzeja ekspozīcija par Sudrabu Edžus dzīvi un radošo darbību. Mājas atjaunošanā un muzeja izveidošanā lielu darbu ieguldīja toreizējais Meņģeles kolhoza priekšsēdētājs Ivars Krampis ar sievu Annu Pētersoni.
 
Kad privātīpašnieks pārtrauca sadarbību ar pagasta pārvaldi, 2012. gadā memoriālais muzejs tika pārcelts uz bijušā bērnudārza “Auseklītis” telpām, kur atrodas arī šodien.
 
Daudzus gadus šajā Sudrabu Edžus memoriālajā istabā strādāja Zaiga Liepiņa – Meņģeles bibliotēkas bibliotekāre. Vācot un apkopojot vēsturiskās liecības un materiālus, Z.Liepiņa tam veltījusi ļoti daudz darba un laika. Viņas paveikto novērtē arī meņģelieši, kuri memoriālajā istabā raduši un vēl aizvien rod daudz vērtīgu materiālu saviem izpētes darbiem.
 

Pēc Z.Liepiņas došanās mūžībā 2018. gadā viņas darbu pārņēma Meņģeles skolas sākumskolas skolotāja Ingrīda Ķezbere, kura Meņģelē sāka strādāt pirms 35 gadiem. “Pēc Taurupes vidusskolas absolvēšanas mani uzaicināja strādāt bērnudārzā “Auseklītis”, pēc pāris gadiem sāku strādāt Meņģeles skolā ar sākumskolas bērniem. Cik interesanti, ka liktenis man atkal lēmis atgriezties “Auseklītī”, šoreiz kā Sudrabu Edžus memoriālās istabas vadītājai,” atklāj I.Ķezbere, kura pamazām iepazīstas ar plašo vēstures materiālu klāstu.
 
Viņai vēl atmiņā palikusi Sudrabu Edžus ekspozīcijas atklāšana atjaunotajās “Siliņu” mājās: “Tas notika 1989. gadā, liels pasākums bija. Aktieris Pēteris Liepiņš, kurš kādreiz bija Meņģeles skolas skolnieks, skaitīja “Jērādiņu”, piedalījās arī Meņģeles kolhoza priekšsēdētājs Ivars Krampis ar sievu Annu Pētersoni, kuriem šīs mājas atjaunošanā un muzeja atvēršanā bija lielākais nopelns.”
 
Sapnis par muzeju Krievskolā
“Meņģeliešu sapnis ir muzeju pārcelt uz “Krievskolu”, kas šai ekspozīcijai būtu daudz piemērotāka vieta,” saka I.Ķezbere. “Ilgus gadus ēka stāvēja tukša. Pirms pāris gadiem meņģeliešiem radās doma iedvest tajā dzīvību un organizēt Muzeju naktis. Lai tur kaut kas varētu notikt, ēku pamatīgi iztīrīja vietējie meņģelieši Ilze un Gatis Jankuni. Lai ēka varētu kalpot kultūras vajadzībām, tajā jāiegulda pamatīgs darbs un nepieciešami līdzekļi.”
 
“Krievskola” ir 149 m2 liela 1840. gadā ekspluatācijā nodota ēka pašā pagasta centrā. Savulaik ēkā mācījies Sudrabu Edžus un viņa tēvs Fricis Zilbers strādājis par skolotāju. Pēdējos gados šī Ogres novada pašvaldības īpašumā esošā vēsturiskā ēka netiek aktīvi izmantota, jo tās stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Pašvaldība sadarbībā ar aktīvajiem meņģeliešiem šobrīd izstrādā projektu, lai varētu piesaistīt finansējumu ēkas atjaunošanai.
 
 

Latvijas simtgadei – meņģeliešu dūrainis
Sudrabu Edžus memoriālajā istabā apskatāmi dažādi materiāli par Sudrabu Edžu, viņa daiļrade, kolhoza laika materiāli, meņģeliešu darbarīki, rokdarbi, ir latviešu literatūras grāmatas un baznīcas grāmatas. I.Ķezbere te skolēniem vada izzinošas vēstures nodarbības – visi kopā pēta, zīmē, domā un raksta... Par godu Latvijas simtgadei I.Ķezbere iecerējusi izveidot no meņģeliešu dūraiņiem lielu dekoru – meņģeliešu lielo dūraini, nesen kādā grāmatā viņa pat uzgājusi, ka Meņģelei ir savs cimds!
 
 
 
 
 

Radīts dzejolis par Meņģeli
I.Ķezbere pastāsta vēl par kādu tradīciju Meņģelē. “Cik zīmīgi, ka 11. septembris, kad Latvijā tiek atzīmēta Dzejas diena, ir arī Sudrabu Edžus dzimšanas diena! Kādos materiālos pat uzgāju, ka 11. septembris Meņģelē kādreiz pasludināts par Kultūras dienu, tāpēc pie mums Dzejas dienas ir īpaši svētki! Dzejas dienas kopā ar skolēniem parasti tiek atzīmētas Meņģeles Tautas namā. Vienā šādā reizē pie mums viesojās dzejniece Rasma Urtāne. Kā izrādījās, viņas jaunības dienas saistītas ar Meņģeli. Pēc tikšanās 2016. gadā viņa mums atsūtīja savu sacerēto dzejoli par Meņģeli, kuru esmu noformējusi uz Sudrabu Edžus pieminekļa fotogrāfijas un kas tagad glabājas Sudrabu Edžus memoriālajā istabā,” priecājas I.Ķezbere.
 
"Meņģelei
 
Biju Meņģelē…
Seno dienu atmiņu stāsts…
Saules zelts kokos viz,
Rudens piepilda elpu.
Zvanu ezerā mākoņi peldas,
Saule noglāsta vaigu lēpēs.
Dullais Dauka skrien apkārt,
Meklējot apvāršņa malu.
Sudrabu Edžus noraugās:
-Skolā aug gudri bērni,
Pat ja tālumos tiecas,
Tikai tāpēc, lai pierādīt sevi.
Līkloču ceļi caur pakalnu mežainē vijas.
Kamēr Meņģeles dvēsele dzīva,
Dzīvos ļaudis un atmiņas dzīvos.
Arī mani soļi reiz Meņģeles takās skrēja.
Mana jaunība palika uz deju grīdas dēļa.
Un es nezinu skaistākas vietas, kur sirdi var piesiet.
Meņģele, dzīvo!
Es būšu Tavs pateicīgs viesis." (R.Urtāne, 27.09.2016.)