Krapes ūdensdzirnavas piedzīvo nemitīgu attīstību

Abi par savu dzīvesvietu izvēlējušies Krapi, lai gan Jānis ir dzimis rīdzinieks, bet Vineta nāk no Bauskas puses (foto pa kreisi autors Arvis Voicehovičs). “Man Krape iepatikās uzreiz. Enerģētiski pozitīva un skaista vieta,” atklāj V.Grīnberga. Te izveidota zemnieku saimniecība “Ūdensdzirnavas”, kas nu ir daļa no Krapes muižas vēstures, jo senā dzirnavu ēka bija bijušās Krapesmuižas barona Fītinghofa-Šēla īpašums.

 

Pie Lobes J.Baltačs iekārtojis skaistu, sakoptu atpūtas vietu – te var braukt ar kemperi, ir sakārtota peldvieta, vieta teltīm, lapene, kur vasarās notiek arī dažādi semināri pirts meistariem. Atjaunojot veco dzirnavu turbīnu mehānismu, pašu vajadzībām agros pavasaros un rudenī, kad ir augsts ūdens līmenis upē, tiek saražota elektrība, tā samazinot malkas apkures sezonu līdz pat 2 mēnešiem, jo no ūdensdzirnavās saražotās elektrības tiek gan sasildīta ēka, gan ūdens. Dzirnavu kanālā pat iespējams doties nelielā pazemes ekskursijā līdz pat Lobes upes tiltam un pārliecināties, cik liels spēks piemīt ūdenim, īpaši, ja tiek pavērts aizsprosts.

 

Lobes upes baseinā – nosprostotā kanālā, kas ir 100 metrus garš, tiek audzētas laimīgās foreles. Pavasarī tās kanālā tiek salaistas, aug dabīgos apstākļos līdz rudenim, kad tiek ķertas un pārdotas. “Šo zivju garšu nevar salīdzināt ar tādu, kas audzētas mākslīgos apstākļos,” zina teikt Jānis. Ar mērķi attīrīt upi no zivju radītajiem atkritumiem, pacelt ūdens līmeni upē un bagātināt to ar skābekli un vērtīgiem mikroorganismiem, J.Baltačs upē pirms 7 gadiem ierīkojis divas būves – virpuļus. Viens ir ar akmeņiem piepildīti pīti metāla stiepļu grozi – gabioni, bet otrs ir izbetonēts. Interesanti, ka virpuļi atrodas netālu viens no otra – viens upē, bet otrs – dzirnavu kanālā, un katrā no tiem ūdens virpulis griežas pretējos virzienos. “Sanāk, ka Krapē, te, pie mums, ir ekvators, jo pie ekvatora Ziemeļu un Dienvidu puslodē ūdens virpuļi veidojas pretējos virzienos,” saka J.Baltačs, un piebilst, ka gabionu virpuļa saskaņošana ar Valsts vides dienestu bijis laikietilpīgs process, ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumi upēs liedz veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus. Tomēr Jānim izdevies pierādīt, ka šādu gabionu izvietošana upē dabai nekādu ļaunumu nenodara, tieši pretēji. Jānis arī piebilst, ka šādus virpuļus varētu izmantot elektrības ražošanā – tajā tikai jāiemērc lāpstiņas. “Šis veidojums ir dzīvā mācību klase, kurā var apgūt gan dažādas fizikas, gan bioloģijas tēmas. Te ir arī skolēniem notikušas dažādas nodarbības, tematiskas mācību darbnīcas,” saka J.Baltačs.

 

Jānis šogad īsteno ideju savā saimniecībā audzēt arī Āfrikas samus – šai zivij gaļa ir rozā, bez asakām un ar izcilām garšas īpašībām. Pasaulē to lieto bērnu uzturā un atveseļošanās periodā pēc slimībām. Saimniecības augstākajā punktā, kalnā, ir ierīkots speciāli pielāgots, ar saules enerģiju apsildāms baseins - siltumnīca šo zivju audzēšanai, jo tām nepieciešams 28 grādus silts ūdens. Baseins atrodas 11 metrus virs upes līmeņa un upes ūdeni tajā pumpē, izmantojot ūdens trieci, kas ierīkota upē.

 

Savukārt Vineta aizraujas ar pļavas augu sīrupu - eliksīru gatavošanu un sojas vaska sveču liešanu. “Ar sīrupu gatavošu sāku nodarboties jau tad, kad bērni bija mazi. Mājas aptieciņas vietā bija priežu čiekuru un ceļmallapu sīrups. Pētot augu īpašības, pamazām sortiments ir audzis. Nu jau ir pieejami vairāk kā desmit eliksīru veidi. Lai papildinātu zināšanas, tiekos ar ārstniecības augu zinātājiem, lasu izzinošo literatūru un pētījumus par augiem,” atklāj V.Grīnberga.

 

Piedaloties projektu konkursos un gūstot finansiālu atbalstu, Vineta pavisam drīz ar sīrupu gatavošanu varēs nodarboties profesionāli. Ar dažādu Eiropas Savienības fondu un Lauku atbalsta dienesta atbalstu iegādāts augu tvaicējamais katls, saldētava priežu čiekuru uzglabāšanai, augu kaltētava – žāvētava. Šobrīd top arī sīrupu ražošanas virtuve ar aukstuma kameru, kur glabāt gan pagatavotos sīrupus, gan izaudzētās zivis. Vineta gatavo sīrupus no māllēpenēm, gaiļbiksītēm, priežu čiekuriem, vīgriezēm, piparmētrām, viršiem, pelašķiem un citiem augiem. Šie augi tiek ievākti divupju gultņu dabīgajās pļavās un bioloģisko zemnieku saimniecībās un to gatavošanas procesā tiek saglabāta augu dziednieciskā vērtība. “Šādi sīrupi Latvijas tirgū ir jauna lieta. Tādus mājas vajadzībām gatavo daudzi, bet vairumā tirgo maz,” saka V.Grīnberga. Vineta atklāj, ka sīrupus var iegādāties pie viņas individuāli, mājas lapā internetā (http://vinettaekosveces.wordpress.com) un tiešās pirkšanas pulciņos (par šo kustību var lasīt šeit: http://www.tiesapirksana.lv/).

 

Ideja par sveču liešanu Vinetai radusies pavisam nejauši – rudenī. “Ejot pa pļavu, domāju, tik daudz augu paliek uz lauka, tie ir izžuvuši un tik skaisti! Sākumā tos vācu un veidoju glezniņas, tad pamēģināju izmantot sveču liešanā. Sveču liešanu apguvu pie dažādiem meistariem un darbojoties izstrādāju savu sveču liešanas tehniku,” atminas V.Grīnberga. Vineta lej sojas vaska sveces un iepako tās noformētās kartona kastītēs. Sveču izgatavošanā tiek izmantots arī bišu vasks, dabīga krāsviela – kafija, žāvēti augi, ogas un garšvielas, kas, svecei izdegot, veido romantisku lukturīti. Ūdensdzirnavu lielajā hallē novietots liels galds, kur Vineta, stāstot par augiem, vada sveču nodarbības. Sveču izgatavošanā Vineta pieņem arī individuālus pasūtījumus.

 

Šobrīd Vinetas lielākais darbs tiek veltīts augu vākšanai Krapes krāšņajās pļavās, darbam dārzā, kur tiek sarūpēti dārzeņi un zaļumi pašu galdam. Kad pļavās viss noziedējis, Vineta ķeras klāt vēl kādam savam hobijam – savas dzimtas un Krapes vēstures pētījumiem.

 

Runājot par turpmākajām idejām, J.Baltačs atklāj, ka “Ūdensdzirnavās” vēlas ierīkot pirti un īpaši ierīkotu telpu haloterapijai jeb sāls istabu sāls elpošanas procedūrām. Tāpat ir ideja ierīkot “Flouting” - sensorās izolācijas kameru, kurā varētu izbaudīt antigravitāciju un atjaunot magnija rezerves organismā.

 

 

 

 

Ogresnoavds.lv