Mazozoliešus apvieno dejā un dziesmā

Ingrīda atminas, ka pēc Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes absolvēšanas viņa atgriezās dzimtajos Mazozolos un par latviešu valodas un literatūras skolotāju sāka strādāt skolā, kuru 1978. gadā bija absolvējusi.

 

Ingrīdas mamma Ilga Golberga daudz bija stāstījusi par to, kā kultūras dzīve noritēja Mazozolos viņas jaunības dienās, līdz ar to gandrīz vai pašsaprotams bija Ingrīdas lēmums 2011. gadā uzņemties Mazozolu Kultūras nama vadītājas amatu, turklāt viss, kas saistās ar kultūru, arī pašai Ingrīdai vienmēr bijis tuvs. “Pirmais pasākums, ko vadīju, bija 18. novembra svētku koncerts. Biju tik uztraukusies, ka trīs naktis nebiju gulējusi, bet viss noritēja labi,” smaidot atminas I.Jēkabsone. “Pasākumu organizēšana jau man nebija sveša, arī skolā daudz tos organizējām, turklāt visi mazozolieši man labi pazīstami, tāpēc nekādu grūtību nebija. Un man šis darbs patiešām patīk. Daudz arī palīdz un atbalsta kolēģi, kultūras nama kolektīvu un pulciņu vadītājas.”

 

Ilgtspējīgu tradīciju ieviešana gadu gaitā Mazozolos nav sekmējusies, jo kultūras nama vadītājas bieži mainījušās. Ingrīda atminas mammas stāstīto, ka pagājušā gadsimta 50., 60. gados kultūras namā darbojušies vairāki kolektīvi, aktīvs bijis koris un tā dalībnieki piedalījušies pat Latvijas Dziesmu svētkos. Gadu gaitā Ingrīda ir spējusi apvienot cilvēkus, un kultūras namā mazozolieši pulcējas, lai kopā gan dejotu, gan dziedātu, turklāt šogad pēc ļoti daudzu gadu pārtraukuma mazozolieši, deju kolektīvs “Līčupīte”, piedalīsies Latvijas Deju svētkos!

 

Šobrīd Mazozolu Kultūras namā darbojas sieviešu vokālais ansamblis “Ramtai” (kolektīvu vada Ligita Millere), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Līčupīte” (vada Ina Šīrone), sarīkojumu deju grupa, ko vada Andris Miķelsons. Kultūras namā darbojas arī 1. līdz 4. klašu bērnu ansamblis, ko vada Lauma Cielava, kā arī zīmēšanas pulciņš 1. līdz 4. klašu skolēniem, ko vada Daiga Liepiņa. Kultūras namā organizētas dažādas izglītojošas nodarbības, Ingrīdai prieks par “Oveselība” aktivitātēm, organizējot dažādus informatīvus un izglītojošus seminārus, nodarbības, kas saistītas ar veselību - tās mazozolieši gaida un labprāt apmeklē.

 

Ingrīda atklāj, ka darbs kultūras namā ir pusslodzes darbs un pasākumus viņa cenšas organizēt vienu vai divas reizes mēnesī. Janvārī Mazozolos notiek pasākums pašdarbniekiem, februārī – popiela, kas gan pēdējos gados cilvēku zemās aktivitātes dēļ nav notikusi, bet pirmos gadus guvusi lielu atsaucību un atklājusi ne vienu vien talantu. Februārī kultūras namā tiekas arī tuvākās apkārtnes kolektīvi, kuri kopā dzied un dejo sadraudzības pasākumā.

 

Martā Mazozolos tiek organizēt pasākums par godu Sieviešu dienai un notiek kāds pavisam jauks un Ingrīdas iedibināts pasākums – “Līčupes muzikālais pavasaris”, kurā dzied, dejo, spēlē un citus talantus demonstrē gan paši mazozolieši, gan viņu draugi. Šogad šis pasākums notika jau trešo reizi. “Ideja par šāda pasākuma organizēšanu radās ar domu pulcināt mūsu dziedošās ģimenes, draugus un radus, un visiem kopā muzicēt,” skaidro Ingrīda. Pēc šī pasākuma parasti ir balle ar dzīvo mūziku. Aprīlī Ingrīda organizē erudītu konkursu, kurā piedalās cilvēki arī no kaimiņu pagastiem, kā arī vecāko klašu skolēni. Aprīlī notiek arī Lieldienu pasākums, savukārt maijā – Mātes dienas koncerts.

 

Jūnijā, Līgo svētkos, mazozolieši pulcējas estrādē uz kopīgu pasākumu un zaļumballi. Ingrīdai tuvs sirdij ir arī teātris, un kopā ar lieliem un maziem mazozoliešiem vismaz divas reizes gadā viņa iestudē kādu nelielu ludziņu, ko visiem pārējiem parāda Līgo svētkos un Ziemassvētkos. Šogad vasaras Saulgriežu koncerts “Man bij dziesmu vācelīte” ar pašdarbnieku uzstāšanos Mazozolu estrādē notiks 22. jūnijā plkst.19.00, savukārt balle (spēlēs Dzintars Rudaks) un ugunskura degšana paredzēta 23. jūnijā plkst.23.00.

 

Augusta pirmajā sestdienā Mazozolos notiek kapusvētki, pēc kuriem zaļumballe estrādē. Šogad kapusvētki notiks 4. augustā – plkst.15.00 Vecogres kapos un plkst.17.00 – Līčkalniņa kapos. 

 

Augustā Ingrīda visiem interesentiem organizē interesantus pārgājienus, iepazīstot Mazozolu vēsturi, apskatot skaistākās un ievērojamākās vietas. Pirms diviem gadiem šāds pārgājiens vedis gar pašu pagasta robežu - uz Ogres muižu, pa Ogres dabas parku, gar Līčupītes stāvkrastu un Ogres pilskalnu. Savukārt otrajā pārgājienā pēc gada interesenti devās pa Naružas upes krastiem, gar Baltinavas pilskalnu, piestājot arī Vecogres kapos, kur uzstādīts piemineklis “Noindētajiem”. Ingrīda stāsta, ka šis piemineklis saistīts ar kādu pavisam traģisku notikumu – kāds vīrietis, tīkojot pēc savu saimnieku mājām, tos pa vienam noindējis. Šis stāsts atspoguļots Aīdas Niedras grāmatā “Piektais bauslis”. Ingrīda atklāj, ka gleznaino Naružas upes krastu par savu dzīvesvietu izvēlējušies vairāki dzejnieki - Artūrs Goba, Rūta Venta. Skaistās Mazozolu dabas ainavas savā grāmatā “Atmiņu zīmējumi” aprakstījis arī Arvīds Nusbergs. Šo grāmatu, smeļoties iedvesmu un zināšanas par dzimto pusi, Ingrīda pārlasījusi vairākkārt. Šogad augustā, turpinot izpētīt Mazozolus, Ingrīda organizēs nākamo pārgājienu.

 

Septembrī, Miķeļos, Mazozolos notiek ražas novākšanas svētki ar dārzeņu tirdziņu un ziedu izstādi, oktobrī viesojas kāds amatierteātris. 11. novembrī notiek lāpu gājiens no pagasta centra uz ģenerāļa Rūdolfa Bangerska (1878 – 1958) piemiņas vietu, bet 17. novembrī – Valsts svētku koncerts. Pēdējos divos gados ir ieviesta tradīcija Valsts svētku koncertā pasniegt apbalvojumu “Gada mazozolietis”, šim titulam pretendentus izvirza paši mazozolieši par paveikto pagasta, sabiedrības vai līdzcilvēku labā. Iepriekš šajā pasākumā tika godināti konkursa “Sakoptākā sēta” dalībnieki, bet pēdējos gados šo pasākumu organizē pašvaldība. Pēc svētku koncerta notiek balle. Gads noslēdzas ar dažādiem Ziemassvētku koncertiem un pasākumiem, 31. decembra vakarā tiek organizēta Jaungada balle.

 

“Daži kādreiz iedibināti pasākumi vairs nenotiek, kādi atdzimst, bet ideju man ir ļoti daudz. Galvenais, lai cilvēki nāktu uz pasākumiem,” atklāj Ingrīda.  

 

Lai gan brīvā laika Ingrīdai ir ļoti maz, viņa vienmēr atradīs laiku grāmatu lasīšanai, īpaši patīkot grāmatas par izcilām personībām. Viņas mīļākā grāmata - Aksela Muntes “Stāsts par Sanmikelu”. Patīk arī darbs dārzā un ceļošana. “Ļoti skaista ir Bulgārija, tur es noteikti gribētu atgriezties, un mans sapnis ir apskatīt Dienvidameriku,” atklāj kultūras nama vadītāja. Ziemas laikā Ingrīda ļoti labprāt ada, pati sev un tuviniekiem uzadījusi ne vienu vien džemperi.