Nes Ķeipenes vārdu Latvijā un pasaulē

Studijas saimniece ir ķeipeniete Ilze Andriksone. Biznesā iesaistīti ģimenes locekļi un ģimenei tuvi cilvēki – dzīvesbiedrs Aigars, māsa Māra un viņas bērni. Kad darbu ir daudz, uz Ziemassvētkiem, palīgā nāk arī Ilzes māsas Dace un Ieva, mammas māsa Maija, kura Ilzi ievirzījusi šajā amatā.

 

Interesanti, ka Ķeipenes piparkūku receptei ir vismaz 50 gadu sena vēsture, un tās precīzas sastāvdaļas zina tikai ģimenes locekļi. Vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē piparkūku cepšana bija Ilzes vecmāmiņas Lidijas Brants, tad mammas Silvijas un viņas māsas Maijas sirdslieta un aizraušanās. Piparkūkas pārdotas dažādos gadatirgos. Silvijas ģimenē izaudzināti pieci bērni – četras meitas un dēls. Protams, arī viņu bērnība saistās ar šo veselīgo kārumu – piparkūku cepšanu un garnēšanu. Ilze atminas, ka piparkūku, tiesa gan – brāķīšu, garnēšanā roku iemēģinājusi jau piecu gadu vecumā, vēlāk iesaistīta visā piparkūku pagatavošanas procesā. „Kad man vajadzēja izvēlēties, ko dzīvē darīt, piparkūku cepšana šķita pašsaprotams turpinājums,” saka Ilze.

 

„Piparkūku fejas”, kā Ilzi mīļi dēvē ķeipeniešie, pirmā darba pieredze saistīta ar kulināriju dažādos uzņēmumos, līdz Ilze nolēma, ka vēlas strādāt pati sev. Sākumā strādāja mājās kā mājražotāja, līdz 2008. gada janvārī dibināja savu ģimenes uzņēmumu – IK „Ķeipenieši”.

 

„Vecajā muižas ēkā stāvēja tukšas telpas. Aizgāju pie Ķeipenes pagasta pārvaldes vadītāja Viļņa Sirsoņa un teicu – dod telpas, es nesīšu Ķeipenes vārdu Latvijā un ārpus tās. Tā arī ir sanācis. Ļoti daudzi uzzina par Ķeipeni pēc Ķeipenes piparkūkām,” priecājas Ilze. Turklāt piparkūkas aizceļojušas gan kā ciemkukulis, gan kā dāvana pa visu pasauli. Ilze atminas kādu nesenu atgadījumu, ko pastāstījuši dziesmu svētku dalībnieki – dziesmu un deju svētku gājienā, vairāki skatītāji uz Ķeipenes delegācijas karoga izlasot Ķeipenes vārdu, klieguši: „Ķeipenes piparkūkas! Urrā!”.

 

I.Andriksone atklāj, ka strādāt Ķeipenē, savās mājās, viņai vienmēr bijis liels prieks un lepnums, turklāt gandarījumu par paveikto darbu sniedz tas, ka darbs reizē ir arī viņas hobijs. „Šis, lai arī nebūt ne viegls, ir patīkams un radošs darbs. Es uzskatu, ka katram ir jādara tas, kas vislabāk padodas. Ir gadījies, ka pie piparkūku cepšanas ķeros klāt, kad nav tas labākais garastāvoklis. Bet, piesēžoties, darot, es nomierinos, un darbs ievirza atpakaļ sliedēs,” ar smaidu saka Ilze.

 

Sākumā jaunajās telpās ierīkota piparkūku ceptuve. Pamazām cilvēki izrādījuši aizvien lielāku interesi par pašu piparkūku cepšanas procesu, brauca ekskursanti, līdz radusies iespēja apsaimniekot arī telpas blakus ceptuvei. Tur 2017. gada aprīlī atvērta Latvijā pirmā „Piparkūku studija”. Ar interesentu grupām vairāk strādā Ilzes dzīvesbiedrs Aigars.

 

„Piparkūku studija” ir iekļauta dažādos tūrisma maršrutos, tāpēc saimnieki uzņēmuši visdažādākās cilvēku grupas ne tikai no Latvijas, bet arī tuvākām un tālākām ārzemēm - pirmsskolas vecuma bērni, skolēni, pensionāru grupas, ģimenes, motobraucēji, notikušas bērnu un vecmeitu ballītes, uzņemti jaunlaulātie, arī dažādas tūristu grupas.

 

Studijā ir iespēja noskatīties nelielu filmiņu, kurā redzams viss piparkūku cepšanas process, piedalīties atjautības konkursā, saņemot garšīgas balviņas. Ir iespēja pašiem saņemt nelielu mīklas picīti un izcept savu gardumu, vēlāk to apgleznojot. Ir iespēja aplūkot populārākos piparkūku zīmējumus uz piparkūkām - paraugus, kas izkārtoti atbilstoši gadalaiku ritējumam (piparkūkas ar Valentīndienas tematiku, Lieldienu, Līgo un Jāņu, vasaras ziedu, rudens, Ziemassvētku tematiku). Studijā iekārtota viesu grāmata, kurā daudzi pasakas par aizraujošo ekskursiju un „Ķeipenes piparkūku” darbu.

 

Studijā ir iespējams apskatīt arī iespaidīgo Ilzes veidoto piparkūku cilvēciņu kolekciju, kurā desmit gadu laikā savākti vairāk nekā 500 eksponāti no dažādām valstīm visā pasaulē. Kas tik te nav redzams! Zeķes, zeķubikses, krekliņi, cepures ar piparkūku cilvēciņiem, dažādas rotaslietas, rotaļlietas, pat smaržas, kas smaržo pēc piparkūkām, sveces, tēja, vannas bumbas, suņu un kaķu mantiņas, apsveikumu kartītes, grāmatas, figūriņas, eglīšu rotājumi, cepumi un daudz kas cits!

Ilze saņēmusi arī visdažādākos pasūtījumus – kāzām par godu izcept piparkūku sirdis ar jaunlaulāto iniciāļiem, dažādas „paldies” piparkūkas kolēģiem, kādam kafijasmīlim pasūtīta telpiska kafijas tasīte ar visu kafijas plunšķi tajā. Ilze uz piparkūkas zīmējusi arī Guntara Rača dzejoļu grāmatas „365” grāmatas vāku. Izaicinājums bijis arī izcept telpisku ugunsdzēsēju mašīnu ar visām iekārtām uz tās, kā arī ar ugunsdzēsējiem – tā aizceļojusi uz Madonu, kur kāds ugunsdzēsējs devies pensijā. Ilzei nācies arī zīmēt ēku un tiltu zīmējumus uz piparkūkas – tā tapusi piparkūku glezna ar Ogres novada Kultūras centra, Madlienas baznīcas, kādas viesnīcas Īrijā attēlu un daudziem citiem, ko Ilze pati zīmē ar savām rokām. Studijas saimniece atklāj, ka sarežģītākus pasūtījumus parasti sagatavo divos eksemplāros – ja nu ar vienu kaut kas atgadās.

 

Ilze atklāj, ka šajā darbā ļoti svarīgas ir mākslinieciskās iemaņas. Viņa pati zīmēšanu speciāli nav apguvusi, bet tā viņai padevusies no bērnības. „Kad biju maza, palaidnīga meitene, lai mani nomierinātu, mamma iedeva man zīmēšanas bloku un zīmuļus. Tas mani aizrāva un patika. Visur, kur esmu strādājusi, esmu arī strādājusi kā noformētāja, taisījusi sienas avīzi,” atklāj piparkūku feja. „Daudzi manus zīmējumus salīdzina ar Margaritas Stārastes. Atklāti sakot, es esmu no viņas iedvesmojusies. Caur šiem darbiem jūtama mākslinieces labsirdība, dvēsele. Man arī visvairāk patīk zīmēt smaidošus tēlus – cilvēciņus, rūķus, dzīvniekus.” Vaicāta, kas ir piparkūku aktualitāte, Ilze atklāj, ka tas atkarīgs no gadalaika un svētkiem, kā arī no populārākajām multfilmām.

 

 

Piparkūku ceptuvē top gan piparkūkas bez glazūras – kā mazi cepumiņi, gan ar glazūru, top arī plāni piparkūku cepumi ar sēkliņām - čipsīši. „Piparkūku mīklai pievienojam tikai dabīgas izejvielas, tajās nav neviena e burtiņa,” lepojas Ilze, „visas garšvielas iegādājamies Latvijā, turklāt glazūra tiek pagatavota tikai no dabīgām sulām – izmantojam spinātu, citronu, melleņu, aveņu, smiltsērkšķu, aroniju sulu, kurkumu, cigoriņu kafiju, piparmētru pulveri.” Ogas tiek uzglabātas lielā saldētavā, lai būtu pieejamas visu gadu. Lai arī krāsas nav spilgtas, tomēr dabīgas un ļoti garšīgas. Tas arī nemazina piparkūku lietošanas termiņu. Ilze atklāj, ka visas pārbaudes norāda uz to, ka trīs mēnešu laikā Ķeipenes gardumam nemainās ne garša, ne krāsa, ne smarža.

 

Ķeipenes piparkūkas var iegādāties pašā studijā, kā arī lielākajos gadatirgos un pilsētu svētkos. Uz vietas Ķeipenē var iegādāties arī svaigu mīklu. Tāpat piparkūkas nopērkamas lielākajos Rimi veikalos Rīgā, Klēts stendos.

 

Lai arī Ilzes bērni šobrīd dzīvo ārzemēs, Ilze cer, ka kādreiz viņi atgriezīsies savās dzimtajās mājās un turpinās šo vairākās paaudzēs izloloto ģimenes biznesu. Attīstībai nepieciešams jauna cilvēka skatījums, kā arī biznesa attīstība interneta vidē. Kādā no „Rīta Panorāma” sižetiem meita Laura apsolījusi, ka kādreiz atgriezīsies mājās. „Ja viņa to apsolīja visas Latvijas priekšā, tad es viņu stingri turu pie vārda,” ar cerībām, ka šis solījums piepildīsies, saka Ilze.

 

I.Andriksone bija viena no pirmajām, kura atsaucās pašvaldības aicinājumam piedalīties lojalitātes programmā lietotnē "Ogres novadnieks". "Ķeipenes piparkūku studija" Ogres novada iedzīvotāju un skolēnu kartes īpašniekiem, kā arī novadā deklarētajiem lietotnes “Ogres novadnieks” aplikācijas lietotājiem  piedāvā 10% atlaidi no ekskursijas cenas. 

 

Adrese: Ogres novads, Ķeipenes pagasts, „Atpūtas”, LV – 5062.

E-pasts unida@inbox.lv, tālr. 22002115,

mājaslapa https://www.keipenespiparkukas.lv.