Plāno uzlabot teritoriju pie Daugavas ekonomisko situāciju

Konferences dalībniekus uzrunāja Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, kura iezīmēja paveikto Ogres novadā, atjaunojot tās vēsturisko kūrortpilsētas statusu – notiek bijušās sanatorijas Gaismas prospektā atjaunošana, savu vēsturisko izskatu ir atguvusi ēka “Pie zelta liepas”, kā arī Krasta ielas promenāde ar koka laipu un veselības taku. D.Bārbale uzsvēra, ka Daugava līdz ar Zilajiem kalniem un Ogres upes ieleju ir arī viens no Ogres novada nozīmīgākajiem resursiem un pašvaldība strādā, lai šos resursus būtu iespējams izmantot. Izpilddirektora vietniece pauda prieku par šī projekta aktivitātēm un atzina, ka kopīgiem spēkiem, sadarbojoties vairākām pašvaldībām, privātiem partneriem un sabiedrībai, iespējams paveikt vairāk, tiek popularizēts un attīstīts ūdens tūrisms, un Ogres novada pašvaldības vārdā pauda atbalstu šim projektam un tā aktivitātēm.

 

 

Savās pārdomās dalījās publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Zied Zeme” valdes locekle Linda Cīrule, kura atzina, ka pirmais, kas viņai nāk prātā, domājot par Daugavu, ir smeldze, un atgādināja, ka šī upe ir latviešu nacionālais simbols: “Es Daugavu redzu kā sievieti, kura bijusi pakļauta kosmētiskām operācijām, kā gūstekni. Viņas ķermeni vēl aizvien rotā šīs brūces – un tie ir hesi. Daugava ir simbols tam, cik viegli ir sagraut Latvijas bagātību. Tajā pašā laikā tā ir nepakļaušanās, atmoda. Brīdī, kad bija plānots būvēt ceturto hesu, latvieši cēlās atmodai, nostājās pret to, lai nosargātu Daugavas lokus.” L.Cīrule, atskatoties uz vasarā veikto ekspedīciju pa Daugavu, rezumēja, ka šī upe, lai arī cik tā ir cietusi, vēl aizvien ir pārsteidzoša, skaista, krāsaina, mīlēta, vienojoša, nevis šķeļoša, un to var redzēt arī fotogrāfa Mārtiņa Vilcāna fotogrāfijās, no kurām neliela daļa bija izstādīta pie Ciemupes Tautas nama sienām. Pašai, dzīvojot pie Daugavas un redzot, cik šai upei ir grūti piekļūt, L.Cīrulei radies jautājums, kāpēc tā tik maz tiek izmantota, tāpēc arī tiek īstenots šis projekts, kura mērķis ir veidot sadarbību starp tām pašvaldībām, kas dzīvo šīs platās upes krastā, un kopā ar sadarbības partneriem rast risinājumu, kā un kādu vislabāk veidot pieejamību Daugavai.

 

Konferences dalībniekus uzrunāja arī biologs, žurnālists un raidījumu vadītājs Māris Olte, kā arī “Zied Zeme” projektu vadītājs un projekta “DaugavAbasMalas” idejas autors Māris Cīrulis. Pasākuma turpinājumā sekoja darbs grupās, kurās notika diskusijas un tika izstrādāti priekšlikumi pašvaldību savstarpējās sadarbības attīstībai un vietējās rīcības grupas iespējām Daugavas baseina ekonomiskā potenciāla rosināšanā caur LEADER programmas prizmu.

 

Kopumā oktobrī un decembrī notiks 8 “DaugavAbasMalas” satikšanās, un katrai no konferencēm ir sava tēma, kas dos iespēju iedziļināties plašā jautājumu klāstā un risināt specifiskām mērķa grupām aktuālas problēmas. Otrā konference notiks 10.oktobrī Stopiņu novadā, un tajā tiks diskutēts par NVO lomu un iespējām Daugavas baseinā. Trešā daugaviešu satikšanās būs veltīta tūrisma nozarei, un tā norisināsies 16. oktobrī Krāslavas novadā. 18. oktobrī Pļaviņu novadā, “DaugavAbasMalas” ceturtajā konferencē, aicināti pulcēsies Daugavas baseina pašvaldību vadītāji, savukārt uz piekto konferenci 24.oktobrī Daugavpils novadā īpaši tiek gaidīti pētnieki, stratēģi un attīstības politikas plānotāji. Sestā daugaviešu satikšanās vieta būs Ķeguma novadā 25. oktobrī, kur tiek ielūgti jaunatnes NVO un jauniešu interešu grupas. Uz pirmspēdējo konferenci 6.decembrī Ķekavas novadā tiek gaidīti vides speciālisti. Daugaviešu satikšanās noslēgsies 11.decembrī Ikšķiles novadā ar kopīgu visu konferenču rezultātu izvērtēšanu un turpmāko rīcību noteikšanu.

 

Sadarbības projekts “DaugavAbasMalas” sākās šī gada vasarā ar tās pirmo posmu - unikālo Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīciju, kas ceļu pa Latvijas lielāko upi uzsāka 24. jūlijā tās augštecē, Latvijas – Baltkrievijas pierobežā, un noslēdzās Rīgā, pie Mangaļsalas bākas, un no jauna iezīmēja Daugavas laivotāju ceļu 352 km garumā. Pašlaik sadarbībā ar karšu izdevniecību “Jāņa sēta” top interaktīvā karte, kurā būs iezīmēts tūrisma ūdensceļš visā upes garumā, apstāšanās vietas, drošas Daugavas HES apiešanas vietas, 1km attālumā no abiem krastiem – kultūrvēsturiski apskates objekti un tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kā arī būs pieejama informācija par upes tecējumu dažādos posmos.

 

Sadarbības projektu “DaugavAbasMalas” īsteno Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme” (www.ziedzeme.lv) sadarbībā ar 21 pašvaldību, 7 vietējās rīcības grupām un citiem stratēģiskajiem partneriem. Projektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, finansē - Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai.

Ogresnovads.lv