Lāpu gājienā Ogrē pauž atbalstu Ukrainai

 

Ja iepriekšējos gados tradicionālās sacensības notika vēlu vakaros un ieilga līdz nakts stundām, tad šoreiz sacensībām starts tika dots pulksten 11.00 dienā un sacensību dalībniekiem bija jāatrod pilsētas teritorijā izvietotie 26 kontrolpunkti. Turklāt kontrolpunktu atzīmēšanai bija jālieto viedierīces. Kā atzina sacensību dalībnieki, šādas sacensības un kārtīga izskriešanās dienas pirmajā pusē ir lieliska sagatavošanās Lāčplēša dienas galvenajam pasākumam – lāpu gājienam vakarā.

 

Foto izstādes "100 ogrēnieši" atklāšana  

Līdz lāpu gājienam norisinājās arī pasākumi Ogres novada Kultūras centrā. Pēcpusdienā Izstāžu zālē tika atklāta foto kluba “Ogre” vadītāja Vitauta Mihalovska izstāde “100 ogrēnieši”. Izstādē apkopotas ogrēniešu fotogrāfijas, kas uzņemtas vairāku gadu garumā un ir sava veida liecība par cilvēkiem, kuri katrs savā darbības jomā devuši savu artavu mūsu pilsētas izaugsmē. Izstāde “100 ogrēnieši” būs apskatāma līdz decembra beigām.

 

Lāčplēša diena ir brīvības cīnītāju piemiņas diena, tie ir arī svētki, un lielisku svētku noskaņojumu radīja Ogres apriņķa kopkora lielkoncerts “Mūsu zeme” Ogres novada Kultūras centra Lielajā zālē.

 

Par ikgadēju tradīciju Lāčplēša dienā Ogrē kļuvis lāpu gājiens, kas ved no Strēlnieku piemiņas akmens Daugavas krastā līdz pat Brāļu kapiem, turklāt ar katru gadu lāpu gājienā piedalās arvien vairāk un vairāk cilvēku. Par vietu lāpu gājiena startam, Strēlnieku piemiņas zīme, nav izraudzīta nejauši – šis akmens, kas Daugavas krastā uz aizsargdambja tika uzstādīts pirms desmit gadiem, ir piemiņas zīme Latvijas brīvības cīnītājiem Pirmā pasaules kara laikā. Piemiņas akmens vietā kādreiz atradās “Lauču” mājas, no kurām 1916. gada oktobrī latviešu strēlnieki devās pāri Daugavai uzbrukumā pretējā upes krastā izvietotajai vācu armijas vienībai. Traģiskajā nakts kaujā strēlnieki cieta smagus zaudējumus – noslīka 17 ievainotie karavīri, trīs izlūki krita pie vācu ierakumiem, vairāki guva smagus ievainojumus.

 

Lāpu gājiens veda līdz Brāļu kapiem, kur arī pirms desmit gadiem tika uzstādīta vēl viena piemiņas zīme vēsturisko notikumu atcerei un brīvības cīnītāju piemiņai – piemineklis latviešu strēlniekiem. Un jau vairākus gadus lāpu gājiens ceļā no Daugavas krasta uz Brāļu kapiem piestāj Ogres centrā pie Latvijas valsts monumentālā karoga, kur lāpu gājiena dalībniekus sagaida simtiem cilvēku ar lāpām rokās un pēc svinīgā brīža pievienojas gājienam.

 

Šogad lāpu gājienā līdzās Latvijas karogiem plīvoja Ukrainas karogi, tādējādi apliecinot solidaritāti ar Ukrainas valsti un tautu cīņā pret separātistiem. Lāpu gājienā piedalījās 23 bērni un jaunieši no Ukrainas, kuri no 10. līdz 19. novembrim viesojas Ogres novadā. Šo bērnu un jauniešu tēvi krituši militārajā konfliktā Austrumukrainā.

 

Svinīgajā brīdī klātesošos uzrunāja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš, atgādinot par latviešu tautai nozīmīgo uzvaru pār Bermontu, uzsvēra, ka Latvijā valda miers un par karu mūsdienu paaudze uzzina lielākoties no filmām un vecvecāku atmiņu stāstījuma. E. Helmanis atgādināja par to, ka savulaik Zviedrijas valdība nodeva latviešu leģionārus, kuri meklēja patvērumu no sarkanās nāves mašīnas, un uzsvēra NATO lomu Latvijas un Eiropas valstu drošībai. “Šodien gājienā turam Latvijas un Ukrainas karogus. Mēs solidarizējamies ar ukraiņu tautu. Ar mums šodien kopā ir bērni no Ukrainas – viņu tēvi ir krituši cīņās pret separātistiem. Mēs atbalstām Ukrainu, un šo atbalstu apliecinām darbos, dodot iespēju bērniem uzturēties pie mums. Mēs arī turpmāk uzņemsim bērnus no Ukrainas, un, ja kāds grib palīdzēt Ukrainai, dodat mums ziņu,” klātesošos uzrunāja domes priekšsēdētājs, sakot paldies Kultūras ministrijai, ar kuras atbalstu bērni no Ukrainas šobrīd uzturas Ogrē.

 

Ukrainas vēstniece Latvijā Alisa Podoļaka, uzrunājot svinīgā brīža dalībniekus, turklāt darīja to latviešu valodā, atgādināja, ka arī Ukrainā nesen atzīmēja valsts aizstāvju dienu un to, ka šobrīd Ukrainas aizstāvji aizsargā Ukrainas nacionālās vērtības un valsti pret Krievijas agresiju, un pateicās Latvijai par atbalstu un solidaritāti. “Dievs, svētī Latviju! Slava Ukrainai!” ar šādiem vārdiem savu uzrunu noslēdza vēstniece.

 

Klātesošos uzrunāja Nacionālo Bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš. Pie Latvijas monumentālā karoga, simtiem svinīgā brīža dalībniekiem klātesot, zvērestu nodeva četri zemessargi.

 

Pēc svinīgā brīža un kopīgas Latvijas valsts himnas nodziedāšanas gājiens turpināja ceļu uz Brāļu kapiem.

 

Svētbrīdī Brāļu kapos klātesošos uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš, aicinot katru pārdomāt, kāds ir katra devums, sagaidot Latvijas simtgadi. Ogres ev. luterāņu baznīcas mācītājs Mārtiņš Kalējs emocionālā uzrunā atgādina, ka valsts – tie ir cilvēki, un aicināja domāt un gādāt, lai Latvijā būtu vairāk cilvēku, aicināja veidot kuplas ģimenes ar vairākiem bērniem.

 

Pašvaldības vadītāji un Ukrainas vēstniece nolika ziedus pie Strēlnieku pieminekļa, lāpu gājiena dalībnieki Brāļu kapos novietoja savas lāpas, tā apliecinot cieņu brīvības cīnītājiem un viņu piemiņai.