E.Baltiņa: Ogres novadā ir ūdens un veselības tūrisma potenciāls

Uzņemoties šo amatu, es jau zināju, uz ko nāku. Studējot biznesa augstskolā “Turība”, izstrādāju maģistra darbu par tūrismu Ogres novadā. Biju tikusies gan ar tūrisma speciālistiem, gan ar pašvaldības vadību, situāciju biju apjautusi, tāpēc man nebija ilūziju. Protams, šajā laikā esmu saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem – piemēram, šī ir jauna struktūrvienība un bija jāsāk jau no pašiem pamatiem: ar dokumentācijas sakārtošanu, budžeta izstrādi un pienākumu sadali. Kopumā man šis darbs ļoti patīk. Izbaudu to, ka, esot šajā amatā, varu radīt ko jaunu, iesaistīties un īstenot dažādus projektus, piedalīties attīstības procesā. Vēl lielāks prieks tāpēc, ka Ogrē dzīvoju jau kopš bērnības un tās ir manas mājas arī šobrīd.

 

Līdz šim lielākais darbs saistīts ar Ogres novadnieka kartes un mobilās lietotnes “Ogres novadnieks” ieviešanu. Lietotnē ir izveidota sadaļa “Tūrisms”, kurā atrodama informācija par tūrisma objektiem Ogres novadā, kā arī pieejami Tūrisma informācijas centra sagatavotie velo un pastaigu maršruti Ogrē un Ogres novadā. Lai šiem objektiem varētu pievienot aktuālās fotogrāfijas, šogad tika atjaunots mūsu fotoarhīvs, ko plānojam izmantot arī, sakārtojot TIC interneta vietni www.visitogre.lv. Darbs pie mobilās lietotnes tiks turpināts arī nākamgad. Ir plānots visiem tūrisma objektiem pievienot audiogidu, kas nozīmē, ka interesenti šajā lietotnē, apskatot kādu no apskates vietām, varēs izvēlēties audiofailu latviešu vai angļu valodā, gūstot pamatinformāciju par šo objektu. Informācijas sagatavošanai tiks izmantoti Jura Urtāna sastādītās grāmatas “Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi” avoti, kā arī citi uzticami informācijas resursi.

 

Šogad arī tika atjaunota novecojusī Ogres novada tūrisma karte latviešu valodā.

 

Bez jau minētajiem darbiem nākamgad plānojam izveidot video par Ogres pilsētu un Ogres novadu, lai šo materiālu varētu izmantot pilsētvidē, mūsu komunikācijas kanālos internetā, kā arī pašvaldības iestādēs izvietotajos monitoros.

 

Šogad kā vieni no partneriem aktīvi iesaistījāmies biedrības “Publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme”” projektā „Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstība” jeb DaugavAbasMalas. Šis projekts bija pamudinājums vairāk pievērsties un domāt par iespējām attīstīt Daugavas ekonomisko potenciālu, rosināt tūrisma aktivitāti un attīstīt uzņēmējdarbību. Uzskatu, ka Ogrē un visā novadā ūdens tūrismam ir liels attīstības potenciāls. Ūdens tūrismu varam attīstīt, upes krastos ierīkojot vietas, kur laivotājiem izkāpt, piedāvājot arī dažādus citus pakalpojumus, piemēram, laivu nomu, ēdināšanu un citus. Domāju, ka tuvākajā laikā izdosies īstenot kādu projektu, kas vērsts tieši un ūdens tūrisma attīstību.

 

Viens no lielākajiem nākamā gada plāniem saistīts ar tūrisma infrastruktūras attīstību Ogres ielejas dabas parkā – tiks izbūvēta skatu platforma Meņģelē un trošu tilts pār Ogres upi, savienojot Meņģeles un Mazozolu pagastu. Šīs teritorijas attīstībā ir plānots iesaistīt arī Vidzemes augstskolas jaunos tūrisma speciālistus.

 

Šobrīd TIC mājvieta ir Ogres Vēstures un mākslas muzeja telpās Brīvības ielā 36, bet nākamgad mēs plānojam pārvākties uz telpām restaurētajā “Zelta liepas” ēkā. Šogad tas nebija iespējams, jo vēl nav pabeigti darbi šīs ēkas 2. stāvā.

 

Kādi jauni tūrisma objekti šogad ir atvērti Ogres novadā? 
Tūrisms Ogres novadā attīstās, un arī šogad ir atvērti jauni, interesanti objekti. Krapes pagasta “Krapēs” šogad tika atvērts tautas mūzikas instrumentu muzejs. Muzeja idejas iniciatori un īstenotāji ir tautas mūzikas biedrība "Skaņumāja", kuras kodols ir ģimene – Ilmārs Pumpurs un Sandra Lipska. Muzejā ir iespēja apskatīt senos mūzikas instrumentus un arī iemēģināt roku to spēlēšanā. Nākotnē stendiem paredzēts pievienot QR kodu, ar kura palīdzību muzeja apmeklētāji varētu noklausīties senā instrumenta spēli. Ekspozīcija ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma popularizēšanā un saglabāšanā.

 

Savukārt pašā vasaras viducī tika atklāts Krapes evaņģēliski luteriskās baznīcas tornis un iesvētīts tā jaunais zvans. Tagad, slejoties augstāk par visām citām ēkām, tas aicina baznīcā ne tikai Krapes iedzīvotājus, bet arī visus pārējos.

 

Šogad Ogre ir kļuvusi bagāta arī ar pašiem savu teātra telpu, kas tika atvērta Ogres novada Kultūras centrā.

 

Ogrē, Brīvības ielā 19, šogad tika atvērts batutu parks “Jump park”. “Jump park” ir pieejami dažādu veidu batuti, klinšu kāpšanas siena bērniem, kā arī citi izklaides un atpūtas piedāvājumi bērniem un to vecākiem, turklāt Ogres novada iedzīvotāja kartes īpašniekiem un mobilās lietotnes "Ogres novadnieks" lietotājiem, kuri deklarēti Ogres novadā, Jump park piedāvā 20% atlaidi Jump park īrei.

 

Prieks, ka šogad ir atvērtas divas jaunas radošās darbnīcas Ogrē, Jaunogres prospektā 2b. Darbnīcā “Pie Mimi” ir iespēja nodoties kulinārijas priekam un pagatavot dažādus gardumus, savukārt darbnīcā “Dzīvais māls” var veidot un apgleznot māla traukus.

 

Ogrē šogad lielu popularitāti guva jaunie infrastruktūras objekti, kas atrodas pilsētas centrā – digitālā strūklaka un skatuve. Šo vietu vasaras laikā, kamēr digitālā strūklaka darbojās, bija iecienījuši ne tikai bērni, bet arī pieaugušie, tas raisīja arī lielu apkārtējo pilsētu iedzīvotāju interesi.

 

Gada otrajā pusē tika atvērtas divas brīnišķīgas pastaigu un sportam piemērotas vietas - Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves Ogres aizsargdambis jeb promenāde gar Daugavas krastu, kā arī Ogres upes vecais dambis no Brīvības ielas 60 līdz Brīvības ielai 80. Ar šo objektu sakārtošanu ir novērsti ne vien plūdu draudi, bet ogrēnieši un pilsētas viesi ir ieguvuši skaistu, drošu un sakoptu vietu, kur atpūsties, nodarboties ar sportu, velobraukšanu vai citām nodarbēm, turklāt tiek veicināta agrākā Ogres kūrortpilsētas noskaņa.

 

Šogad tika veikti arī labiekārtošanas darbi Ogres vecupē, papildinot atpūtnieku iespējas pie upes – paplašināta atpūtas zona, uzstādīti jauni koka soli, izveidota vides pieejamības infrastruktūra, izbūvēta ģērbtuve, veikti apzaļumošanas darbi.

 

Šogad arī Ogres Zilajos kalnos turpinājās infrastruktūras sakārtošana. Veicot valsts autoceļa p5 Ulbroka – Ogre rekonstrukciju, gar autoceļu ir izbūvēts veloceliņš no Ogres līdz pat pagriezienam uz Dubkalnu ūdenskrātuvi. Šajā vasarā Zilo kalnu slēpošanas trasē tika pabeigta apgaismojuma izbūves darbu 3. kārta, izbūvējot apgaismojumu no Ikšķiles puses 2,7 km garumā. Šobrīd trase jau ir apgaismota 7 km garumā. Slēpošanas trase ir apgaismota no oktobra līdz pat marta vidum un tajā apgaismojums ieslēdzas automātiski līdz ar krēslas iestāšanos un turpina degt līdz plkst.22.00. Slēpošanas sezonā tiek nodrošināta arī slēpju noma. Šis ir ļoti iecienīts objekts, ko apmeklē ne tikai novada iedzīvotāji, bet arī viesi no visas Latvijas.

 

Kuri Ogres novadā ir iecienītākie tūrisma objekti?
Dati par 2018.gadu vēl nav apkopoti, bet 2017. gadā visvairāk apmeklēts Ogrē bija piedzīvojumu parks “Milžu taka” Zilajos kalnos, dabas parks “Ogres Zilie kalni”, Špakovska parks un Ogres Vēstures un mākslas muzejs. Pagastos visvairāk ceļotājus interesēja kinostacija Ķeipenē, publiskā observatorija Suntažos, kā arī šūpoļu parks Ķeipenē.

 

Jā, TIC apmeklētāju skaits pieaug. 2017. gadā TIC vērsās 2328 iedzīvotāji, bet šogad līdz novembrim – jau 3217, tas gan ir saistīts arī ar to, ka TIC pieņem pieteikumus Ogres novada iedzīvotāju kartei. Jāteic, ka pamatā TIC apmeklē vietējie iedzīvotāji, arī kaimiņu novadu iedzīvotāji un vaicā, kur labāk paēst, paņem kartes vai bukletus ar informāciju par apskates vietām. No ārzemēm biežākie viesi ir no Vācijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Krievijas, Francijas un Ukrainas.

 

Ogrē tas noteikti ir arī veselības tūrisms. Vēsturiski Ogre ir ieguvusi slavu kā kūrortpilsēta. Domāju, ka mums ir visas iespējas šo statusu attīstīt, jo tie resursi, kas Ogrē bija pirms simts gadiem, nekur nav pazuduši – pilsēta ir ūdeņiem bagāta un arī gaiss vēl aizvien, pateicoties priežu bagātībai, ir svaigs un dziedinošs. Kā vienu no veselības tūrisma veicinošiem projektiem es saredzu bijušās sanatorijas Gaismas prospektā attīstību, kur varētu piedāvāt SPA vai citus ar labjūti saistītus pakalpojumus.

 

Ja runājam par novada pagastiem, tad tajos varētu attīstīties atsevišķas tūrisma vietu kopas jeb klāsteri. Šobrīd izteiktākā vieta, kurā objekti neatrodas tālu viens no otra, atrodas Suntažu un Ķeipenes pagastu teritorijā: šajā apkārtnē atrodas alus darītava “Indiejānis”, šūpoļu parks, Suntažu baznīcas, Ķeipenes piparkūku studija un kinostacija. Citos pagastos ir vietas, kur saredzu līdzīgu klāsteru attīstību, piemēram Krapes pagastā, kur atrodas Krapes ūdensdzirnavas un seno mūzikas instrumentu muzejs, kā arī Meņģeles pagastā, kur izveidota Dullā Daukas taka ar skatu torni. Aktīvi strādāšu, uzrunājot mājražotājus, lai viņi iesaistās lauku tūrismā. Lauku tūrismā pieprasīta ir tieši personīgā attieksme. Mājražotāji varētu mazai tūrisma grupai pastāstīt par produktu, ko viņi ražo, to nodegustēt. Tas ir labākais tūrisma produkts laukos, un domāju, ka tas attīstīsies arī Ogres novadā, kur katrā pagastā ir aktīvi cilvēki, kuri nodarbojas ar ļoti dažādām un interesantām lietām!

Ogresnovads.lv