Ogre ir ideāla vieta īsāku un garāku pastaigu cienītājiem

^{Vakari paliek arvien tumšāki un garāki, tāpēc jāizmanto brīvdienas labai atpūtai. Rudens ir kā radīts pastaigām svaigā gaisā. Vēsturiski Ogres pilsēta jau 20. gadsimta 30. gados bijusi populāra kūrortpilsēta, apmeklētības ziņā atpaliekot tikai no Jūrmalas. Šajā gadalaikā aicinām ieskatīties pagātnē un iepazīties ar staigātāju tipiem un labākajām pastaigu vietām Ogrē 1937.gada laikrakstā „Ogres Ziņas ” (Nr. 16) rakstā „Kur ogrēnieši promenē?”:}

^{„Dažiem piemīt „vājība" vismaz reizi dienā aiziet līdz stacijai un kādu laiciņu pastaigāt pa peronu. Tā ir zināmā mērā tāda ziņkārības impulsa promenāde, jo tās dzineklis zemapziņā ir vēlēšanās redzēt, kas ko gaida, kas pie kura atbrauc un kas kurai bija mugurā.}

^{Viskuplākā un parastākā ogrēniešu promenādes vieta ir Bērza aleja, Krasta iela. Te nu katram ir savas īpatnības. Tā vieni nekad neiet tālāk kā līdz Mīlestības kalniņam, otri apgriežas pie Norupītes un mazākā daļa iet līdz papes fabrikai, šai galvenajai „promenādes dzīslai" pie gadījuma ir arī dažādi atzarojumi.}

^{Otrpus Ogres parasti promenē pa Bāku kalnu, vai ari pa Čakstes prospektu, Strēlnieku ielu, Strēlnieku prospektu un atpakaļ pa Čakstes prospektu.}

^{Uz otru pusi pastaigas notiek pa Brīvības ielu, Tīnūžu ielu un Ziliem kalniem, šeit vienmēr sastopami daudz staigātāji. Jaunogrieši visbiežāk pastaigājās pa Vidus prospektu, Upes prospektu (līdz parkam), tad pa parku un Parka ielu, Tīnūžu ielu un atpakaļ pa Robežu ielu.}
Ir arī viena tāda nervoza promenieru suga, kas iet cik-cak gaitas pār tiltiem un laipām. Viņu „skaistā tradīcija" ir obligātoriska Ogres šķērsošana pie katras laipas vai tilta.”

Kuram staigātāju tipam piederi Tu?