Izstādes Ogres novadā AUGUSTĀ

1. Ludmilas Milleres fotoizstāde "Izaugt pie jūras" Tomes bibliotēkā līdz 31. augustam. No 2. maija Tomes tautas namā foto izstāde “Tome  laiku lokos” -  Eduarda Purviņa foto arhīvs.

2. 16. maijā plkst. 18.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta konkursa izstāde “Ogres novada mākslinieki”. Konkursa izstādes mērķis ir sniegt māksliniekiem iespēju aktualizēt savus darbus un stiprināt Ogres novada māksliniecisko raksturu un atpazīstamību, veicināt Ogres novada mākslinieku plašāku līdzdalību kultūras, mākslas un sabiedriskajos procesos. Piedalīties tika aicināts ikviens mākslinieks, kuram ir saikne ar Ogres novadu, neatkarīgi no viņa profesionālās pieredzes, kā rezultātā tika saņemts 51 konkursa pieteikums no kuriem tika apstiprināti 36 dalībnieki. Konkursa Galvenās balvas uzvarētājs un skatītāju simpātiju balsojuma uzvarētājs saņem iespēju rīkot personālizstādes 2026. vai 2027. gadā (pēc individuālas vienošanās ar Muzeja vadību). Izstāde apmeklētājiem būs pieejama no 17. maija līdz 3. augustam. Izstādes “Ogres novada mākslinieki” kurators: Māris Grosbahs.​

3.Ivetas Skutules izstāde DAŽĀDAS SAJŪTAS līdz 31. augustam Ogres novada Kultūras centra Mazās zāles vestibilā. 

Iveta SKUTULE. Ikdienā strādāju par juristi. Manā ofisa darbā nebija lielu iespēju izpausties radoši, bet manī bija radošs nemiers, ko slāpēju gatavojot rotas, tamborējot niekus un zīmējot apsveikuma kartiņas. Kad meitas paaugās, nolēmu veltīt vairāk laika sev iemācoties kaut ko jaunu. Diezgan klasiski, bet izvēlējos gleznošanu, jo skolas laikā patika zīmēt.

Tā es 2020.gadā satiku savu iedvesmojošo skolotāju – mākslinieci Annu Pantejevu. Viņa mani ieveda krāsu pasaulē, dalījās ar zināšanām un mēs pavadījām daudz stundu aizraujošās sarunās. Viņa iemācīja arī apvilkt un sagatavot audeklus. Gleznas tapa, gleznas krājās, tās tika dāvinātas, bet joprojām kļuva arvien vairāk.

Tad es Fišermena takas pārgājienā Portugālē iepazinos ar brīnišķīgu sievieti Annu. Ejot taku viņa man izstāstīja, ka ir aizrāvusies ar gleznu izšūšanu krustdūrienā un nesen bija noorganizējusi savu darbu izstādi un nākotnē plānoja jau nākošo izstādi (viņa no ceļojumiem ved lellītes, kas ir tērptas tautiskajos tērpos vai ir ģērbtas atbilstošās valsts tradīcijām). Kad padalījos, ka es gleznoju, viņa mani iedrošināja noorganizēt savu gleznu izstādi. Es ticu tam, ka dzīvē katram satiktajam cilvēkam ir kāds uzdevums….

Dzīve notika, bet nevarēju saņemties painteresēties par izstādes izveidošanas iespēju. Tad kāda izaugsmes projekta ietvaros es satiku jaunu draudzeni ar skaistu vārdu - Anna. Un jau sajūtot konkrētu morālo atbalstu par manis definētiem un izvirzītiem mērķiem, es saņēmos un uzsāku sarunas par izstādi.

Es vēlos dalīties ar savu pieredzi un iedrošināt arī citus neslēpt savus hobijus! Dalieties ar sevi un, visticamāk, Jūs iedvesmosiet kādu citu uzsākt ko jaunu un tas var mainīt cilvēka dzīvi! Paldies katrai no Annām. Jūs esat brīnišķīgas! Nododu apskatei savas eļļas gleznas un ceru, ka tās kādu iedvesmos uzsākt gleznot! Lai mums visiem izdodas!

4. Daces Voitkevičas personālizstāde "Puika, paklausie!" Ogres Vēstures un mākslas muzejā no 7. jūnija līdz 28. septembrim.

Izstāde ir personiskā pieredzē balstīts fotogrāfes Daces Voitkevičas vizuāls stāsts ar interaktīviem elementiem par bērna dzīvi ar autiskā spektra traucējumiem. Autiskā spektra ierobežojumi reizēm ir neredzami, taču sabiedrības izpratne var ievērojami veicināt atbalstu dažādām vajadzībām. Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem ir bagāta iekšējā pasaule, taču nereti grūtības sagādā tajā dalīties ar citiem. Tāpat kā visi, viņi savā veidā izzina pasauli, meklē saskarsmi un drošību. Izprotot dažādas vajadzības, izstāde aicina apzināties kopējo un atšķirīgo cilvēku ikdienā.

Izstādes autore stāsta: “Reizēm atbalstam nevajag daudz, tikai saprast izaicinājumus, ar kuriem ikdienā saskaras cilvēki ar autismu.”

Dace Voitkeviča ir fotogrāfe, kuras interešu lokā ir dokumentāli stāsti par mūsdienu sabiedrību, interešu kopienām un vidi. Viņai ir maģistra izglītība mākslas vēsturē Latvijas Mākslas akadēmijā un mākslas menedžmentā Latvijas Kultūras akadēmijā. Vairāk kā desmit gadus viņa regulāri veido foto pasākumus un izstādes plašai auditorijai, kas apvieno gan profesionāļus, gan amatierus, kā arī cilvēkus no dažādām sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām.

Izstādi būs iespējams apmeklēt no 7. jūnija līdz 28. septembrim. Izstādes atklāšanas dienā ieeja ir bez maksas. Telpas risinājums: Māris Grosbahs Ogres Vēstures un mākslas muzejs izsaka pateicību Līvai Veigurei par atbalstu izstādes izstrādē.

6. Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā no 1. julija līdz 31. augustam skatāma mākslinieces Ingas Pērkons gleznu izstāde. Izstāde skatāma muzeja darba laika ietvaros.

7. No 2. jūlija līdz 29. augustam Ogres Centrālās bibliotēkas 1. stāva ātrijā apskatāma fotogrāfa Andreja Paunas piemiņai veltīta fotoizstāde "Trīs gadi Vidusāzijā". Izstādē apskatāma Andreja Paunas fotogrāfiju izlases kolekcija par Vidusāzijā pavadītiem trim gadiem (2016  – 2019). Krāšņie foto dod iespēju paceļot pa Tjanšana kalniem Kirgizstānā un Pamira kalniem Tadžikistānā un iepazīt atšķirīgo klejotāju tautas kirgīzu un seno persiešu izcelsmes tadžiku un pamiriešu dzīvi.

13. No 8. augusta Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Ogres rītausma”, kas veltīta vienam no mazāk izstādītiem, bet būtiskiem pilsētas kultūrvēsturiskās vides elementiem – vēsturiskajiem žogu stabiem.

Izstāde izgaismo Ogres kā kūrorta pilsētas attīstību, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad vasarnīcu celtniecība kļuva par būtisku faktoru pilsētvides veidošanā. Vēlāk, padomju periodā, Ogre tika pārvērsta par rūpniecības centru, izmainot tās vēsturisko struktūru un arhitektūru. Taču, neraugoties uz pārmaiņām, vēsturisko žogu stabi daudzviet pilsētā ir saglabājušies – kā liecība gan par senajām īpašumu robežām, gan vietējo amatnieku prasmēm un īpašnieku gaumi.

2018. gadā Ogres Attīstības Biedrība apzināja vēsturiskās Ogres vasarnīcas un izveidoja vairākus izzinošus pastaigu maršrutus. Pētot pilsētvidi, uzmanību pievērsa žogi – mazās arhitektūras forma, kas iezīmē robežu starp publisko un privāto telpu. Šie žogi atklāj dekoratīvus elementus betona stabu fasādēs – ornamentus, simbolus un rakstus, kas sevī slēpj gan estētisku, gan iespējamu vēsturisku vēstījumu. Bieži vien uz žogu stabiem attēlota stilizēta saule. Kāda varētu būt šī motīva izcelsme? Vai rotājumi ir vienkārši estētiski vai arī tajos ir dziļāka nozīme?

Paraudzīsimies uz Ogres pilsētas un Latvijas valsts sākotni – laiku, kad pilsētvide vēl tikai veidojās. Iespējams, tieši šajās mazajās formās, kur saplūst praktiskais un simboliskais no pagātnes, meklējamas atbildes uz jautājumiem par to, vai pirms vairāk nekā simts gadiem dzimušais romantisms joprojām ir aktuāls?

Izstādē būs redzami – oriģināli Ogres teritorijā atrastie betona žogu stabi, analogās fotogrāfijas ar tiem pilsētvidē, tematiskas ekspozīcijas par to veidiem, izgatavošanas tehnoloģiju. Izstādes mērķis ir sniegt vēsturisku ieskatu un rosināt ideju par kultūrvēsturiskajai videi raksturīgo žogu saglabāšanu un atjaunošanu, tādējādi uzsverot Ogres pilsētvides savdabību.

Izstāde “Ogres rītausma” būs apskatāma no 8. augusta līdz 10. oktobrim. Atklāšanas dienā – bezmaksas ieeja un iespēja izveidot unikālu betona stabiņa atspiedumu uz T-krekla. Lai piedalītos, lūgums paņemt līdzi savu T-kreklu! 

Izstādes idejas autors un kurators: Zigmārs Jauja

Projekta vadītāja: Ilze Staģīte

Fotogrāfiju autors: Zigmārs Jauja

Vēsturisko izpēti un betona stabu apsekošanu pilsētvidē veica: Zigmārs Jauja un Uldis Apinis

Izstādes izglītojošās daļas mākslinieki: Signe Kraukle un Karīna Kēberga

Izstādes grafiskā publicitāte: Signe Kraukle, Zane Kalniņa

Zīmējumi: Sarmīte Munde

Video stāsta autors: Pēteris Zilberts

Izgatavošanas tehnoloģijas apraksts: Laura Zunda-Poča

Betona stabu uzmērījumi un rasējumi: Laura Zunda-Poča un Ilze Mekša

Jaunizlietais betona stabs SIA “MT Sēta” ražotne, Intars Sniedze

Ogres Vēstures un mākslas muzeja darba grupa: Jānis Ziņģītis, Elīna Cērpa, Laura Tuča, Māris Grosbahs, Nils Miķelsons un Guntars Andersons

Izstāde tapusi ar Ogres novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, kā arī sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeja, SIA “SND”, SIA “Parrot Telpa” un SIA “MT Sēta” tehnisko atbalstu. Paldies Cinīšu dzimtas ģimenēm, Jānim Balodim, Edītei Kalniņai, kā arī visiem Ogres Attīstības Biedrības biedriem un iesaistītajiem ģimenes locekļiem par atbalstu izstādes tapšanā.

14. No 5. augusta līdz 26. septembrim Ogres Centrālās bibliotēkas Kafijas namiņā apskatāma mākslinieces Maijas Brašmanes plakātu izstāde.

Izstādes darbi tapuši laikā no 1981. līdz 1995. gadam, un tajos asi, nesaudzīgi un asprātīgi parādītas tādas tēmas kā dabas aizsardzība, attiecības ģimenē un sabiedriski politiskās tēmas.

Maija Brašmane ieguvusi mākslas izglītību Jāņa Rozentāla specializētajā mākslas skolā, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Darbos māksliniece izmanto simbolus, kas skatītājiem liek domāt, vērtēt un jautāt. Izstāde apskatāma bibliotēkas darba laikā. Ieeja – bez maksas.

15. Ogres Mūzikas un mākslas skolas izstāžu zālē skatāma Martas Štaueres personālizstāde "Brīvsolis".

No 1. līdz 22. augustam darba dienās no pl. 10:00 līdz 18:00 Brīvības ielā 11, Ogrē, ieeja bez maksas.

"Sveiks!

Esmu Marta Štauere.

Esmu Ogres Mūzikas un mākslas skolas absolvente.

Esmu "Rozīšu" absolvente.

Esmu filosofijas studente.

Esmu brīvmākslinieks.

Nu jau divus gadus (kopš 2023. gada) pirmo reizi savā apzinātajā mūžā neesmu piesaistīta nevienai mākslas izglītības iestādei. Neviens nevar pateikt, kas man jādara. Daru, ko gribu.

Un tā brīvība ir biedējoša. Vai tiešām var visu??? Visu? Kas ir tas viss? Un, ja var jebko, tad kā izvēlēties, ko varēt? Tie, kas jebkurā dzīves posmā ir mācījušies mākslu, noteikti ir saskārušies ar reizēm, kad pēc gadiem ilgas mācību darbu taisīšanas striktu, allaž skaidri noteiktu, pārkāpjamu, bet tomēr klātesošu uzdevuma nosacījumu, doto tēmu un tehnikas ietvaros skolotājs (iespējams pēdējā nodarbībā) pasaka: "Dari, ko gribi! Var izmantot jebkādu tehniku. Var izvēlēties jebkuru sev tuvu tēmu."

Ko tad vairāk jauns mākslinieks var vēlēties, ja ne pilnīgu radošo brīvību. Un tomēr reāli klātesošas arvien ir bailes izdarīt kaut ko nepareizi. Ja pretī nostājas visas pasaules iespējas, sajūta ir kā mazam kaķim mašīnas riteņa priekšā. Tas vairs nav tests ar a), b) un c) atbildēm. Tas ir atvērtais esejas tipa jautājums. Un tikai tad tu saproti, ka uz visa visuma fona tu esi puteklis putekļu sūcēja priekšā.

Šī izstāde man kalpo kā personīgs atskaites punkts par paveikto, par nu jau vairs ciparos neizteiktām sekmēm, brīvās tēmas uzdevumu risinot. Refleksija par maniem brīvsoļa gadiem.