Izstādes MARTĀ Ogres novadā

Publicēts: 2026/03/02 10:00

Ogres Mūzikas un mākslas skolas mākslas jomas audzēkņu darbu PAVASARA izstāde DŪC KUKAINĪŠI no 16. marta. Izstāde baudāma līdz 27. martam darba dienās no plkst. 11.00 līdz 19.00 OMMS izstāžu zālē (Brīvības iela 11, Ogre). Ieeja bez maksas.
Ogres Vēstures un mākslas muzeja 2. stāvā skatāma mākslinieka Modra Brasliņa zīmējumu izstāde “Divi”, kurā portrets atklājas kā vizuāla prakse cilvēka apziņas un bezapziņas robežzonu izpētē. Izstāde piedāvā vairāk nekā 20 melnbaltus zīmējumus, kas tapuši ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem – papīru un zīmuli. Izstāde “Divi” aktualizē portretu nevis kā ārējās līdzības fiksāciju, bet kā procesu, kas atsedz spriedzi starp redzamo un neredzamo, starp apziņas virskārtu un dziļākajiem psihes slāņiem. Modra Brasliņa zīmējumu sērija aptver gan māksliniekam personiski tuvus, gan distancētākus modeļus, priekšplānā izvirzot psiholoģisku un eksistenciālu skatījumu. Šķiet, ka Brasliņš domā attēlos, kurus veido zīmēšanas procesā, kamēr lielākā daļa no mums domā vārdos. Atšķirībā no verbālās domāšanas, kas strukturē pieredzi lineārās, loģiskās secībās, attēliskā domāšana saglabā saikni ar arhaiskākiem uztveres mehānismiem, kuros laiks un nozīme nav pakļauti racionālai hierarhijai. Šajā kontekstā zīmējums kļūst par mediju, kurā laiks izplešas daudzdimensionāli - tas ir gan lineārs un mērāms, gan laterāls, recesīvs un vertikāls, atklājot pieredzi kā nepārtrauktu, bezgalīgu procesu. Izstādes nosaukums “Divi” iezīmē duālismu, kas caurvij visu ekspozīciju: apziņa un bezapziņa, skatītājs un attēls, klātbūtne un distance, ārējais un iekšējais. Šis dalījums nav statisks tas pastāv kā dinamiska spriedze, kurā katrs portrets vienlaikus darbojas kā atspulgs un kā spogulis. Modris Brasliņš absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas A. Naumova un K. Zariņa gleznošanas meistardarbnīcu. Piedalījies vairākās starptautiskās zīmēšanas biennālēs Indijā, Šveicē un Čehijā, kā arī aktīvi iesaistījies Latvijas laikmetīgās mākslas procesos. Bijis žurnāla "Rīgas Laiks" mākslinieks, saņēmis vairākas balvas, tostarp atzinību starptautiskajā zīmēšanas biennālē Indijā un Latvijas Grāmatu izdevēju asociācijas konkursā “Zelta ābele". Modris Brasliņš dzīvo un strādā Ogrē.

Izstāde “Sunītis eļļā” Ogres Kultūras centra foto izstāžu zālē apvieno gleznotāju grupas “Ceturtā Priede” dalībnieču darbus, kas tapuši eļļas tehnikā ar brīvu, radošu pieeju. Līdz 22. martam apskatāmas ainavas, jūras skati un dabas motīvi, kas atspoguļo katras autores individuālo rokrakstu. Izstādes dalībnieces: Ineta Krūmiņa, Ita Pakalna, Evita Šķele, Larisa Tazova, Ziedīte Muižniece. Grupas vadītāja — Māra Mārtiņjāne-Kaše.
Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāde VISS, KAS NOTIKA STRENČOS Mazozolu kultūras namā līdz 14. aprīlim. Izstādes pamatā ir UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautā Strenču fotodarbnīcas stikla plašu negatīvu kolekcija. Izstādes paviljona dizainu veidojis mākslinieks, scenogrāfs Artūrs Arnis. Teksts un foto atlase: Džūlija Rodenkirhena. Mākslinieks: Artūrs Arnis. Stikla plašu digitalizācija: Gints Birznieks. Projekta vadība: Ilze Zigerte. Izstādes elementu ražošana: SIA “Balta Trend”. Izstādi atbalsta VKKF.

Sīkāka informācija: https://fotokvartals.lv/2025/10/03/atklasana-viss-kas-notika-strencos/
Jauna izstāde OMMS izstāžu zālē! Nāciet skatīt Ogres tehnikuma Dizaina un mākslas nodaļas audzēkņu pagājušā gada kvalifikācijas darbus! Esam pateicīgi un priecīgi par mūsu skolu draudzību jau vairāku gadu garumā un ceram uz jauniem, kopīgiem projektiem arī turpmāk! Liels nopelns šajā sadarbībā ir Kristīnei Bicānei, kas strādā tehnikumā par mākslas un dizaina pedagoģi, savukārt mūsu skolā – par izstāžu kuratori. Vairāk par Ogres tehnikuma Dizaina un mākslas nodaļu var uzzināt šeit: https://ovt.lv/dizains-un-maksla/
Līdz 28. martam Ogres Centrālās bibliotēkas 1. un 2. stāva ātrijā apskatāma mākslinieces Dainas Eglītes personālizstāde “Iedvesmas liecības”. Daina Eglīte ir māksliniece un mākslas pedagoģe, kas strādā dažādās tehnikās un materiālos, vienmēr meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus un attīstot radošo pieeju mākslā. Viņas iedvesmas avots ir daba tās mainībā un harmonijā — zeme, zāle, varavīksne vasarā un kupenas ziemā, putnu balsis rītos un zvaigžņotais debesjums naktīs. Tā ir vieta, kur atgūt spēkus, smelties enerģiju un radošās ieceres, kas nu īstenojušās izstādē. Izstāde “Iedvesmas liecības” bibliotēkā apskatāma līdz 28. martam. Gaidām mākslas mīļotājus bibliotēkas darba laikā. Ieeja — bez maksas.
Ogres Mūzikas un mākslas skolas izstāžu zālē šobrīd apskatāmas divas izstādes, ko atveduši skolas draugi – Jaņa Rozentāla Mākslas skola. Radošo noslēguma darbu izstāde apkopo J. Rozentāla Mākslas skolas profesionālās ievirzes audzēkņu radošo veikumu. Darbu autori ir jaunie mākslinieki – tāda paša vecuma audzēkņi kā mūsu skolā. Izstāde “Dārziņa rokraksts” veidota no J. Rozentāla Mākslas skolas 2. un 3. kursa studentu darbiem. Izstādes apskatāmas līdz 6. martam darba dienās no plkst. 11.00 līdz 19.00 Ogres Mūzikas un mākslas skolas izstāžu zālē, Brīvības ielā 11, Ogrē. Skolotājas Vitas Jurjānes vadībā jaunieši pētījuši komponista Emīla Dārziņa dzīves līkločus, klausījušies viņa muzikālo mantojumu un iedziļinājušies mūzikas tonālajā krāsu izjūtā. Rezultātā tapušas 15 gleznas, kas apvienotas ciklā “Dārziņa rokraksts”. Pēc 9. klases jaunieši J. Rozentāla Mākslas skolā var apgūt gan mākslas, gan vispārizglītojošos priekšmetus un, sekmīgi absolvējot, iegūt profesionālās vidējās izglītības diplomu ar kvalifikāciju “Vizuālās mākslas speciālists”. Uz tikšanos mīļi aicināts ikviens interesents.
Suntažu kultūras namā līdz 7. martam skatāma adītāju kopas SPANGAS zeķu izstāde.
6. martā plkst. 16.00 Ķeipenes Tautas nama Mākslas telpā Emīla Kristiāna Muzikanta personālizstādes "Aiz skatiena robežas" atklāšana un tikšanās ar mākslinieku. Izstāde apskatāma līdz 10. aprīlim.

Skatiens ir viens no galvenajiem veidiem, kā mūsu prāti saskaras ar apkārt virmojošajiem pasaules stimuliem. Tā funkcionālā nozīme izriet no tādiem ikdienišķi nepieciešamiem aspektiem kā luksofora signālu atpazīšana vai kārtējā doomscrollotā īsformas video aplūkošana. Šīs darbības parasti izsauc instinktīvu reakciju, kas sava būtībā sakņojas pagātnes pieredzēs un individuālajās uztveres niansēs. Šāda pieeja ir lielākajai daļai dzīvnieku valsts pārstāvju (un protams, tostarp cilvēkam) un pavisam loģiski, ka tā - tas palīdz konkrētajam indivīdam izdzīvot un pilnvērtīgāk funkcionēt apkārtējā vidē. Skatiens var arī kalpot par ekspresīvas komunikācijas līdzekli, it īpaši kombinācijā ar sejas mīmiku. Taču esam attīstījuši arī tādas funkcijas, kā kontemplatīvā, asociatīvā, analītiskā un arhetipiskā domāšana, tādējādi padarot savus uztveres apvāršņus daudzkārt plašākus, it īpaši šos domāšanas veidus kombinējot ar vizuālajam uztveres manām.

Tieši šie mūsu redzes sniegtie vizuālie stimuli kopā ar prātā esošo informāciju dod mums iespēju ieskatīties tālāk par skatiena sniegtajām robežām, nokļūstot gandrīz meditatīvi analītiskā prāta stāvoklī. Kaut arī primitīva slēguma prātu īpašniekiem šāda darbība liekas bezjēdzīga un pat kaitējoša, taču manuprāt, tas ir ļoti aprobežots, sovjetisks un nepamatots skatījums. Tas ir ne tikai viens no veidiem kā sniegt savam prātam iespēju atslēgties no ikdienišķiem rutīnveida domu pavedieniem un sniedz mums iespēju labāk izprast sev zemapziņā ritošo procesu raksturu un ievirzi, kas savukārt uzlabo dzīves kvalitāti, jo ļauj cilvēkam būt ciešākā harmonijā ar iekšējo-sevi, tādējādi mazinot mūsdienās bieži sastopamo bezjēdzības un tukšuma sajūtu, jo izprotam un vadāmies pēc tā, ko mēs vēlamies, nevis kāda influencera proklamētajiem aspektiem. Laikā, kad mums apkārt virmo neskaitāmi “patiesības proklamētāji”, ir sevišķi būtiski izprast SEV būtisko, nevis ņemt un pielāgot sevi kādam šablonam (kurš visbiežāk būs veidots, balstoties uz no pirksta izzīstiem “faktiem”).

Tieši tādēļ aicinu šīs izstādes vērotājus baudīt apkārt valdošo atmosfēru, apdomāt savas dzīves faktus un saskatīt darbos lietotajos izteiksmes līdzekļos tās asociācijas, ko Jūsu prāts sniedz vai gluži vienkārši vērot darbus, secināt kas patīk, kas ne un uz brīdi atslēgties no gaidāmo darba atskaišu analizēšanas vai citiem mūsdienu cilvēka ikdienā nepieciešamiem, bet ne individuālu domu pavedienu raisošiem tematiem.

Emīls Kristiāns Muzikants dzimis 1997. gadā. 2017. gadā viņš absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, 2022. gadā ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, bet 2024. gadā – maģistra grādu Glezniecības nodaļā. Kopš 2016. gada viņš regulāri piedalās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās izstādēs. 2023. gadā saņēmis balvu “Gada jaunais mākslinieks”, kas deva iespēju rīkot personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. 2024. gadā E. K. Muzikants kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Viņš ir arī mākslinieku grupas “Daugava 2019” biedrs, kas regulāri organizē grupas izstādes un aktīvi piedalās dažādos kultūras notikumos. 2024. gadā mākslinieks sarīkoja vairākas personālizstādes Latvijā, tostarp Krāslavas muzejā, Līvijas Rezevskas izstāžu zālē Kuldīgā un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā. Tajā pašā gadā viņš piedalījās ar personālizstādi kā Goda viesmākslinieks Francijā – “Centre Pour l’UNESCO” izstāžu zālē “Argency Espace” Trojā. 2025. gadā viņš organizēja savu personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības galerijā.
Līdz 27. martam Ogres Centrālās bibliotēkas abonementā apskatāma īpaša izstāde "Atmiņas kods". Unikāla ukraiņu tērpu ukraiņu mākslinieces Olenas Riuminas (Олена Рюміна) apģērbu kolekcija “Atmiņas kods” veidota, sakausējot latviešu un ukraiņu rakstu zīmes vienotā ornamentā. Šī tērpu kolekcija ir radošs kultūras projekts, kas caur tradicionālo latviešu un ukraiņu ornamentu valodu stāsta par kopīgām vērtībām, identitāti un solidaritāti. Latviešu un ukraiņu rakstu zīmes savijas vienā stāstā par identitāti, atmiņu un kopību.

Tērpu kolekcijas “Atmiņas kods” prezentēšana notika 2024. gada decembrī sieviešu tīklošanās pasākumā “STIPRAS KOPĀ”. Dizaineres Olenas Riuminas tērpu kolekcijā “Atmiņas kods” radoši iekļauti femīnās solidaritātes elementi, kas ir nozīmīgi adaptācijas un integrācijas procesos. Kolekcijas demonstrēšanā piedalījās gan Latvijas, gan Ukrainas modeles, kas simbolizēja kultūru mijiedarbību un vienotību.

Izstāde izveidota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālo atbalstu. Par projekta aktivitāšu saturu atbild Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrība Intelekta parks.
Līdz 20. martam Tīnūžu Tautas namā skatāma makramē izstāde "ČUKSTI MEZGLOS".
13. martā plkst. 15.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta mākslinieces un modes dizaineres Ārijas Skudras personālizstāde “Cepuru karaliene un viņas batikas”. Izstāde parāda viņas radošā mūža devumu – no filca cepuru dizaina līdz batikām. Ārija Skudra (dz. 1942. gada 3. martā Ciemupē) ir viena no nozīmīgākajām Latvijas modes cepuru dizainerēm. No 1970. līdz 1994. gadam viņa strādāja Rīgas cepuru un filca izstrādājumu fabrikā “Rīgas Filcs”, kur radīja sieviešu, vīriešu un bērnu galvassegu etalonus ieviešanai masveida ražošanā. Šie darbi kļuva par labas gaumes un kvalitātes paraugu; regulāri tika demonstrēti Rīgas, Minskas un citu PSRS Modeļu namu skatēs Latvijā un ārzemēs. “Bez filca cepures nevar būt eleganta sieviete!” – šī pārliecība raksturoja sava laikmeta estētiku un profesionālo pieeju. Cepures tika izgatavotas no augstvērtīga filca – kazu, aitu, merino, trušu un zaķu vilnas, ar minimālu ķīmisko šķiedru piejaukumu. Modes tendences mainījās un tām sekoja arī dizainere, kas ilgstoši strādājot “Rīgas filcs” ir radījusi vairākus simtus etalonu. Viņas cepures ir dažādas formas, sākot no 20. gs. 60. gadu populārajām kanotjē, beretēm un platmalēm līdz 20. gs. 80. gados iemīļotajām kompaktajām, galvai cieši pieguļošajām cepurītēm ar izsmalcinātām detaļām. Mākslinieces radītās galvassegas tika daudzkārt izmantotas modes skatēs, pēc to ieviešanas ražošanā tās pirka un valkāja daudzi, tomēr tolaik masveida produkcijas autoru, arī viņas vārdu uz izstrādājumu preču zīmēm nenorādīja. Līdz ar to izstāde “Cepuru karaliene un viņas batikas” ir apzināts solis iekļaut Ārijas Skudras vārdu Latvijas 20. gadsimta otrās puses modes dizaina vēsturē. Māksliniece ir ieguvusi mākslas izglītību J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Iegūt augstāko izglītību Ārijai Skudrai neizdevās. Tomēr visu mūžu paralēli darbam cepuru fabrikā viņa nodarbojās ar glezniecību. 1966. gadā viņa sāka apmeklēt Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Kultūras nama Glezniecības studiju un regulāri piedalījās mākslinieku amatieru organizētajās izstādēs ar ainavām, klusām dabām, portretiem, figurālām kompozīcijām eļļas tehnikā. Pēc studijas vadītāja, mākslinieka Nikolaja Petraškevica ieteikuma Ārija Skudra apguva batikas tehniku, attīstot savu individuālu rokrakstu. Batikās, kas tapuši sākot no 20. gs. 70. gadiem līdz 21. gs. sākumam, vispārliecinošāk atklājas mākslinieces spēja radīt vispārinātas figurālas kompozīcijas un dabas motīvus ar izteikti dekoratīvu raksturu, virtuozu līniju ritmu. Ārija Skudra ir Latvijas Dizaineru savienības biedre kopš 1990. gada. Izstādē tiks eksponētas cepures no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma, batikas no mākslinieces kolekcijas, kā arī žurnāla “Rīgas Modes” attēlu kopijas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Izstāde apmeklētājiem būs pieejama no 13. marta līdz 14. jūnijam. Izstādes atklāšanas dienā – ieeja bez maksas. Izstādes kuratore: Mg. Art. Irēna Bužinska. Izstādes scenogrāfe: Ineta Sipunova. Projekta vadība: Elīna Cērpa.
Ogres Mūzikas un mākslas skolas mūzikas jomas nama vestibilā ērti pie dīvāniņiem iekārtojusies izstāde, ko atveduši skolas draugi NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola. Izstāde "Dārziņa rokraksts" veidota no J. Rozentāla Mākslas skolas 2. un 3. kursa studentu darbiem. Skolotājas Vitas Jurjānes pavadībā jaunieši pētīja Emīla Dārziņa dzīves līkločus, klausījās komponista atstāto muzikālo mantojumu un iedziļinājās mūzikas tonālajā krāsu izjūtā. Tā tapa gleznas ar nosaukumu "Dārziņa rokraksts". Izstāde apskatāma skolas darba laikā līdz 28. martam Brīvības ielā 50, Ogrē.

Izstādes MARTĀ Ogres novadā

Ogres novada Tūrisma informācijas centrs