Macītāju kapi Birzgalē

^{Kapi veidojušies pēc Lindes-Birzgales baznīcas uzcelšanas 16.gadsimta beigās. 1965.gadā dievnams tika nojaukts, izpostīja arī kapus, krustus sasita, pieminekļus nogāza. Kultūras fonda aktīvistiem par Mācītāju kapu skarbo likteni neatlaidīgi atgādināja toreiz jau 104 gadus vecais pagasta iedzīvotājs Jānis Irbe. 1991.gadā fonds Birzgalē rīkoja vasaras nometni, kurā jaunieši sakopa kapus un uzkalniņa vidū lika baltu krustu ar draudzes mācītāju vārdiem (bet ne visi tika glabāti šajos kapos). Cēlo darbu - grāmatās, periodikā un arhīvos uzzināt garīdznieka vārdus veica ārste, pēc sirds aizcinājuma novadpētniece Vaida Villeruša (1930-2009). Saraksts ir garš, iekavās norādīts ir draudzē kalpotais laiks. Dažādi ir šo mācītāju likteņstāsti. K.Helmers, atnācis uz draudzi no Rostokas, kalpojis te ilgi un uzticīgi, neatstājot amatu ne kara, ne mēra laikā. G.Vašeta bija ungāru tirgotājs. G.F.Stendera vārds ierakstīts 18.gadsimta latviešu literatūras un valodniecības vēsturē. Birzgales draudzē kalpojušie mācītāji Buši ir senas Buskas zeltkaļu dinastijas pārstāvji. V.Bušs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.}